Kas slēpjas aiz Olaines cietuma jaunā Atkarīgo centra fasādes
Pietiek lasītājs03.03.2018.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pirms laiciņa Pietiek publicēja rakstu par Valmieras cietumu, bet es vēlos informēt par apstākļiem nesen atklātajā Atkarīgo centra daļā Olaines cietumā. Dzīves apstākļi, protams, ir citi, bet attieksme un darbinieku patvaļība diemžēl neatšķiras.
Izrādās, nesen atklātajā centrā (par Eiropas naudu, protams) būvniecības gaitā ir pieļautas dažādas dīvainības. Lūk dažas no tām:
1) Dušā ir tikai viens krāns, pa kuru tek karsts ūdens. Nav ne ūdens maisītāja, ne aukstā ūdens krāna. Centra iemītniekiem jāmazgājas ļoti karstā ūdenī, kurš tiek izmantots silto grīdu apsildei un pēc tam nonāk ūdensvadā.
Centra ventilācijas sistēma ietekmējas no mēness fāzēm - te darbojas, te ne.
3) Jau ilgu laiku centra 1. stāvā no griestiem tek ūdens, un attiecīgo telpu iemītnieki tiek appludināti, bet centra vadība šo problēmu vai nu nevēlas vai nespēj novērst.
Katram centra iemītniekam ir piesaistīts konkrēts centra darbinieks kā konsultants, taču konsultanti neaizraujas ar tiešo darba pienākumu pildīšanu. Centra moto ir, ka veicina ieslodzīto resocializāciju, bet visvairāk tur socializējas paši darbinieki, stundām tupot datoros, sociālajos tīklos un nodarbojoties ar privātām lietām.
Ja attiecīgā centra iemītnieka konsultantam ir brīvdiena, atvaļinājums vai viņš vienkārši neatrodas darbā, tad pēc centra noteikumiem ieslodzītajam jāvēršas pie cita, centrā esoša, konsultanta. Visbiežāk uz šādiem „ne SAVA klienta” lūgumiem netiek reaģēt, atbildēts, nemaz nerunājot par sekojošām darbībām.
Centra darbinieki neaizraujas arī ar "ģimenes dienu” organizēšanu. Par tām, kuras notikušas, vienmēr tiek paziņots presei, lai pierādītu, cik liela nozīme ir centrā veiktajiem resocializācijas pasākumiem... Reizi pusgadā!
Centrā ēdienu neizsniedz pēc grafika, bet, kad sanāk, un ļoti bieži ēdiena porcijas neatbilst MK noteiktajam daudzumam un normām.
Iepazīstoties ar MK apstiprināto šī centra nolikumu, ir skaidri un gaiši izlasāms, ka jaunajam centra iemītniekam ierašanās dienā izsniedz centra apģērbu un savu apģērbu nēsāt centra telpās nedrīkst.
Taču faktiski šo apģērbu izsniedz tikai tad, ja ir iziets 30 dienu garais kastings, kurā pārbauda, vai tu par daudz negribi, nekrīti uz nerviem, neradi galvassāpes ar savu vēlmi apmeklēt psihologu un saņemt tā konsultāciju, pārāk labi nepārzini likumus un savas nelielās tiesības vai kā citādi neapgrūtini centra darbinieka ikdienu.
Bet, ja „klients” mēģina nosūtīt vēstuli, kurā tiek kompromitēti centra darbinieki un atspoguļota realitāte, no klienta atbrīvojas pārvietojot uz parasto cietumu un papīros ieraksta, ka neatbilstošs psiholoģiskais profils.
Šeit var iepazīties ar skaisto vīziju, cik labi strādās centrs - www.ievp.gov.lv/index.php/121-atklas-atkarigo-centru-olaines-cietuma-2
Te var palasīt par "ģimenes dienu" - www.ievp.gov.lv/index.php/210-tuvinieku-vizites-olaines-cietuma-atkarigo-centra-motive-gan-klientus-gan-darbiniekus
Ministru kabineta noteikumi Nr. 23 Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai www.likumi.lv/doc.php?id=288414
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.