Iesaki rakstu: 
Otrdien plašu interneta portālu lasītāju interesi izraisīja jautājums – nez, kādai blondīnei gan jābūt, lai ar savu Porsche Cayman automašīnu gaišā dienas laikā ietriektos sabiedriskā transporta pieturā Rīgas centrā, pie pareizticīgo katedrāles. Taču nekā nebija – kā rāda publiskās datu bāzes, automašīnas īpašniece vismaz pēc matu krāsas parasti ir tumšmate.
Publiskās datu bāzes rāda, ka baltais Porsche Cayman auto ar valsts reģistrācijas numuru BA-959 un šasijas numuru WP0ZZZ98Z8U752032 pieder kādai Beātei Auzānei, kurai 23 gadu vecumā ir bijis pietiekami līdzekļu vai labvēļu, lai pietiekami dārgo braucamo iegādātos īpašumā, nevis līzingā.
Interesanti gan, ka šis ir vienīgais vērā ņemamais Beātes īpašums, - viņai nepieder nevienas pašas kompānijas kapitāldaļas, un arī nekustamo īpašumu jomā gados jaunā autobraucēja ir pilnīgi tukšā.
Taču kļūdās visi tie, kas stūri lāga nevaldošo Porsche īpašnieci uzskata par nepiedienīgi nebēdīgu būtni, - izrādās, ka 1987. gadā dzimusī Beāte jau ir laimīgi precējusies (tā vismaz tiek apgalvots viņas profilā sociālajā tīklā vkontakte.ru), un vairākos sociālajos tīklos redzamie fotoattēli rāda nevis blondīni, bet visnotaļ tumšmatainu būtni.
Par laimīgo Auzāna kungu - ja pieņem, ka ziņas vkontakte.ru ir patiesas - gan Pietiek nekādu ziņu nav, taču par to, ka šī iespējamā laulība iztikusi bez kāda sausa aprēķina, liecina fakts, ka Laulāto mantisko attiecību reģistrā nav fiksēts, ka Auzānu pāris būtu reģistrējis laulību līgumu.
Jāpiebilst, ka lepnais „poršs” uzskatāmi parāda, ka arī mūsu turīgākajiem līdzpilsoņiem šie nav labākie laiki, - tā iegādei Beātei vai kādam viņas labvēlim naudas pieticis, toties OCTA polise gan iegādāta tikai uz trim mēnešiem.
Tāpat nabaga Beātei īsti nepietiek naudiņas arī sodu apmaksai: kā rāda CSDD reģistrs, viņai iekrājušies nenomaksāti veseli 40 latu par divām „porša” novietošanām nevietā – gan Z.A.Meierovica bulvārī, gan A. Čaka ielā.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.