Kaut parādos līdz ausīm un bankrota priekšā, Meļņiks neatsakās no saviem luksus auto
PIETIEK29.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan uzņēmēja Vasilija Meļņika kontrolētā AS Rīgas kuģu būvētava ir nonākusi tik smagā saimnieciskajā stāvoklī, ka tai noteikts tiesiskās aizsardzības process, un valsts budžetam ir parādā jau vairāk nekā 1,21 miljonu eiro, uzņēmējs nedomā atteikties no dārgajiem luksus auto, kas iegādāti uz uzņēmumu grupas vārda, - ne no vismaz pārsimt tūkstošus eiro vērtā Rolls-Royce Ghost, ne no aptuveni 140 tūkstošus eiro vērtā Mercedes Benz G 63 AMG luksusauto.
Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Lursoft dati, Meļņika kontrolētā uzņēmuma - Tosmares kuģubūvētavas autoparkā joprojām ir gan 2014. gada izlaiduma Land Rover Range Rover ar valsts reģistrācijas numuru BG7700, gan Mercedes Benz G 63 AMG luksusauto ar valsts reģistrācijas numuru KD7700. Šis auto reklāmas tekstos tiek slavēts kā "īstens bezceļu auto ar leģendāru dizainu un mūsdienīgu komforta aprīkojumu".
Tāpat CSDD dati rāda, ka arī AS Remars-Rīga, caur kuru Meļņiks kontrolē Rīgas kuģu būvētavu, nav vēlējusies atteikties no 2012. gada izlaiduma Rolls-Royce Ghost, kas ir viens no retajiem Latvijā reģistrētajiem rollsroisiem un kuram tāpat ir Meļņika iecienītais 7700 numurs – tikai ar burtiem BM.
Iepriekš Pietiek informēja vēl par vienu "Meļņika autoparka" eksemplāru - tad atklājās, ka melnais G klases Mercedes Benz auto, kas bija fiksēts invalīdu autostāvvietā pie tirdzniecības centra Sky&More, pieder Meļņika kontrolētajai AS Remars-Rīga.
Melnā luksus klases automašīna ar valsts reģistrācijas numuru FJ7700 vairākās fotogrāfijās bija fiksēta, novietota invalīdu stāvvietā pašā tirdzniecības centa durvju priekšā. Taču tagad uzņēmums no šī auto ir šķīries, bet numurs FJ7700 ticis šim pašam uzņēmumam piederošajam Hyundai i30 auto.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
