Ķekavas dome pat nedomā pieņemt noteikumus, kas ļautu evakuēt satiksmes drošību apdraudošus auto
PIETIEK13.01.2015.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā divas nedēļas Bauskas šosejas ceļmalā netālu no Ķekavas stāvēja automašīna, kas apdraudēja satiksmes drošību, kā arī traucēja ceļu uzturētājiem veikt ceļu tīrīšanas darbus. Lai gan garāmbraucēji aktīvi par to informēja gan valsts, gan pašvaldības policiju, tomēr nekādi pasākumi situācijas atrisināšanai ilgstoši netika veikti. Kaut beigās izrādījās, ka līdzīgas situācijas varētu nepieļaut Ķekavas domes pieņemti noteikumi, pašvaldība par tādiem pat nedomā.
Ķekavas novada pašvaldība, kuras normatīvo aktu trūkuma dēļ Reģionālā pašvaldības policija (RPP) nekādi nevar cīnīties ar automašīnām, kuras atstātas ceļmalā un apdraud ceļu satiksmi, pat nedomā pieņemt noteikumus, kas ļautu policijai kādā veidā reaģēt. Pašvaldība uzskatot, ka šāda problēma parādās ļoti reti, tādēļ tai nav prioritāte šo jomu sakārtot, Pietiek informēja Ķekavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Auziņa.
„Šādi gadījumi Ķekavas novadā notiek ļoti reti, ne biežāk kā reizi gadā. Tādēļ Ķekavas novada pašvaldība neredz pamatojumu izstrādāt Saistošos noteikumus vai kārtību, kāda jāievēro šādos gadījumos. RPP sadarbībā ar Valsts policija ir veiksmīgi atrisinājusi gan šo, gan līdzīgas situācijas iepriekš. Iepriekšējā pieredze liecina, ka, sazinoties ar transporta līdzekļa īpašnieku, iespējams vienoties un atrisināt problēmu, nepiemērojot sodu vai citas sankcijas,” norāda Ķekavas domes pārstāve.
Kā Pietiek jau ziņoja, Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš nenoliedza, ka viņa vadītajam resoram šī automašīna jau ilgāku laiku sagādājusi galvassāpes, taču evakuēt to neesot tiesību, jo gluži vienkārši nav atbilstošu pašvaldības noteikumu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka atbildīga par šādu situāciju risināšanu ir pašvaldība un par to ir jāpieņem domes noteikumi, bet Ķekavas novada dome to nav izdarījusi.
„Pirms diviem gadiem mēs rosinājām noteikt šo kārtību, bet pašvaldība atbalstīja tikai to sadaļu, kas paredz sodīt par auto ilgstošu vai neatbilstošu stāvēšanu, bet par evakuēšanu – nē,” skaidroja Bomiņš. Līdz ar to Reģionālajai pašvaldības policijai nav tiesiska pamata auto pārvietot, kā arī nav autostāvvietas, kur šādas evakuētas automašīnas novietot, turklāt nav noregulēts, kurš īsti maksās par auto pārvietošanu un stāvvietas izmantošanu.
Izmisīgie valsts un pašvaldības policijas centieni sazināties ar auto īpašnieku deva rezultātus tikai pēc divarpus nedēļām, kad arī īpašnieks pats to aiztransportēja projām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
