Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Ķīna mūs baros, ASV sargās? Sapņo vien

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
08.01.2018.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu globālo lielvaru attiecību nākotne sāk mums atgādināt striķi, ko nedrīkstam piesaukt mājā, kur kāds... drīz varētu iet kārties. Piemēram, Latvijas biznesa cerības nedaudz iegrābties Vidusvalsts juaņu lādēs.

Ķīnas kompartijas un valsts līderis Sji Dzjiņpins, rudenī atkal apstiprinājis amatu pilnvaras un ierakstījis sevi konstitūcijā, gluži impēriski piesaka vislielākās nācijas un (pagaidām) otrās lielākās ekonomikas pretenzijas uz saimniecisko, politisko, militāro ietekmi visā pasaulē.

Kas zina, varbūt Donalda Trampa ekstravagantā, pat gluži jancīgā prezidentūra Vašingtonai kļūs par veiksmes formulu tās duelī ar Pekinu? Biznesmeņa un viņa galma brutālais tiešums – vēlme diplomātijā iztikt bez baltiem cimdiem, dūša vicināt rungu izdevīgā brīdī – varētu, ja ne vairāk, vismaz bremzēt ASV noslīdēšanu globālā ietekmes reitinga otrajā pozīcijā.

Mums ir pavisam nepatīkami apzināties, ka, neizbēgami saasinoties Ķīnas Tautas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu cīņai par pasaules līderību, mums tajā jau ir strikti iezīmēta un nesamaināma loma. Kad ar laiku tiks novilktas daudz skaidrākas robežas starp abiem sāncenšiem (un visiem to sabiedrotajiem, vasaļiem, klientiem, parazītiem), Latvija gluži loģiski paliks kopā ar savu transatlantisko labvēli.

Mūsu valsts deviņdesmito gadu sākumā izdarītā politiskā izvēle – ļauties ASV aizbildniecībai – bija vienlaikus determinēta un racionāla. Latvija un Baltija no tā tikai ieguva un iegūst. Ja arī gadījās, ka baltiešu demonstratīvais proamerikānisms patraucēja attiecībās ar ES «vecbiedriem» un Briseli, tad pie vainas bija tikai mūsu diplomātijas plakātiskums un neelastīgums. Varbūt vēl šādi tādi sulainismi mūsu politiķu un ĀM darbinieku uzvedībā.

Pateicoties ASV patronāžai, mēs šodien esam ar uzviju pasargāti no iespējamiem – kaut arī, manuprāt, galvenokārt mūsu urrāpatriotu sadomātiem – militāriem apdraudējumiem. Ar Vašingtonas palīdzību Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, un tagad tā jau drīkst būt arī hroniska alianses sniegtās drošības patērētāja. Mūsu debesīs patrulē citu dalībvalstu lidmašīnas, kazarmās kā mūsu «dzīvais vairogs» iekārtojas to sūtītie karavīri, poligonos rūc viņu vadītie tanki. Mēs varam turpināt droši izklaidēties, tīksmi bubuļojot sevi ar mācībām «Zapad»...

Taču visam ir sava cena. Protams, mēs neatteiksimies no drošības, ko dāvā sadarbība ar ASV, tāpēc, lai netraucēti varētu «tirgot ķīniešiem šprotes» vai saņemtu no Pekinas dāsnus kredītus. Taču mums nevajag arī ļauties ilūzijām, ka varēsim ilgi sēdēt uz diviem ķebļiem.

Visticamāk faktiski visa postpadomju teritorija tuvākajā desmitgadē ļausies Ķīnas patronāžai. Jā, pieļauju, ieskaitot pat šobrīd tik «prorietumniecisko» Ukrainu, kurai šāda izvēle varētu būt/šķist efektīvāks risinājums gan zaudēto teritoriju atgūšanai, gan saimnieciskai attīstībai. Mums tādejādi vismaz tiks salds prieciņš vērot, kā Kremlis pamazām – izmisīgi kārpoties, bet neizbēgami – pārvēršas Pekinas vasalī, kurš var tēlot suverēnu vienīgi pats sev.

Galu galā tik odiozais un «nevaldāmais» Ziemeļkorejas diktators ar saviem raķešu un atombumbu izmēģinājumiem jau ir Ķīnas klients, ko tā uztur un pilnībā kontrolē. Kā man skaidroja kāds – privātās sarunās ļoti mutīgs – Ķīnas politikas pašmāju eksperts, Kims Čenuns ar huligāniskiem «trakā raķešvīra» izlēcieniem tēlo lomu, kādu Fidels Kastro pirms pusgadsimta pildīja Maskavas uzdevumā: pārbaudīt amerikāņu nervu stiprumu un viņu apņēmību.

Inārai Mūrniecei, arī citiem Baltijas un Ziemeļu valstu parlamentu vadītājiem, kuri 7.janvārī devās uz Pekinu, «lai stiprinātu NB8 un Ķīnas politisko dialogu», šāda vizīte, iespējams, dāvās spilgtus iespaidus. Taču tās (un citu Latvijas diplomātisko aktivitāšu šajā lielvalstī) rezultativitāte rādās esam apšaubāma. Kā jau teicu, Latvijas loma globālajā duelī jau ir sen noteikta, un mūsu Baltā dāma ķīniešiem būs vien «jeņķu apteksne». Acīs jau, protams, to neteiks. (Šķiet, vienīgi neitrālajai Somijai ar tās ilgajām «findlandizācijas» tradīcijām – varbūt arī Zviedrijai vai savrupajai Norvēģijai – var izdoties jaunās Padebešu impērijas bonzas patiesi ieinteresēt kaut kādā sadarbībā.)

Jau novembra beigās mūsu politiķi – gan no valdības, gan no Saskaņas (tai, atcerēsimies, joprojām ir sadarbības līgums ar ĶKP) – atgriezās no Pekinas sadrūvējušies, pat «aplauzušies». Tur vairāk nekā divsimt ārzemju partiju sūtītiem delegātiem tika prezentēta priekšsēža Sji vīzija par jauno, ķīnisko, pasaules kārtību. Saeimas deputāts Sergejs Potapkins par iespaidīgo pasākumu atskaitījās ar kolorītu un pavisam alarmisku vēstījumu. Žēl, ka Delfu portālā neatradās vieta tā latviskajai versijai, jo saskaņieša pesimisms tiešām būtu pelnījis lielāku rezonansi sabiedriskajā domā, palīdzot laikus atbrīvoties no rožainām ilūzijām Latvijas ekonomiskajā politikā.

Divu lielvaru konkurence turpinās, manuprāt, mums traģisko procesu, ko iesāka hibrīd- un sankciju karš. Neredzamā siena aiz Zilupes kļūs vēl augstāka, turklāt iegūstot Lielā Ķīnas mūra aprises. Mēs, Baltijas valstis, pārveidojamies par Rietumu zemesmalu. Ir vēl laiks mums to atzīt un koriģēt savas perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft