KNAB, iespējams, noklausījies Lemberga prāvas tiesnešu telefonsarunas
PIETIEK18.04.2012.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
Uz divām tā dēvētās Ventspils amatpersonu lietas tiesnesēm mesta aizdomu ēna par viņu, iespējams, „īpašām attiecībām” ar lietā apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, no avotiem tiesībsargājošajās iestādēs zināms Pietiek. Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oficiāli nesniedz komentārus par tā veiktajām operatīvajām darbībām, ar biroju saistīti avoti Pietiek apstiprinājuši, ka veikta tiesnešu telefonsarunu noklausīšanās.
Tā dēvētās Lemberga lietas iztiesāšana sākās pirms vairāk nekā trim gadiem - 2009. gada 16. februārī un šobrīd prāvā turpinās liecinieku nopratināšana. Jau ilgāku laiku no lietas iztiesāšanā iesaistītajiem, kas nepārstāv Lemberga nometni, neoficiāli dzirdamas šaubas, vai iespējams gaidīt notiesājošu spriedumu no tiesnešu kolēģijas tiesneša Borisa Geimana vadībā. Šīs spekulācijas balstītas aizdomās par Lemberga, iespējams, ārpus tiesas zāles panāktu vienošanos.
Ar Lemberga ietekmi saistīti mediji, aprakstot tiesas procesu, bieži centušies „ieknābt” Geimanam, dodot mājienus par viņa „saspēli” ar prokuroriem, apsūdzības lieciniekiem un to advokātiem. Par vājāko ķēdes posmu Lemberga prāvas tiesnešu kolēģijas sastāvā tiek uzskatītas tiesneses Ligita Kuzmane un Irīna Jansone.
Ar KNAB saistīti avoti Pietiek apstiprinājuši informāciju par abu tiesnešu telefonsarunu noklausīšanos. Pēc visa spriežot, ziņas par operatīvajām darbībām pret Kuzmani un Jansoni bija noplūdušas jau pirms tam, jo pirmie par abu tiesnešu telefonsarunu noklausīšanos sāka runāt Lemberga prāvā iesaistīto pušu pārstāvji.
Neoficiāli izskan, ka aizstāvības puse ar katru no tiesnesēm tikusies arī ārpus tiesas sēžu zāles. Neatkarīgu avotu apstiprinājumu baumām par Kuzmanes un Jansones pusdienošanu divos Rīgas restorānos Lemberga sabiedrībā Pietiek iegūt nav izdevies. Šādu baumu izplatīšana no avotiem, kas saistīti ar prāvā iesaistītajām pusēm, var uzskatīt arī par mēģinājumu panākt tajā lūzumu.
Telefonsarunu noklausīšanās nonākusi arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) dienaskārtībā. Lai diskutētu par telefonsarunu noklausīšanās sankcionēšanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem saistībā ar šiem operatīvās darbības pasākumiem, izbraukuma sēdi Augstākajā tiesā (AT) trešdien bija noorganizējusi NDK. Kā zināms, saskaņā ar Operatīvās darbības likumu, sankciju telefonsarunu noklausīšanai dod AT priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots tiesnesis. Kā noskaidroja Pietiek, konkrēta informācija par telefonsarunu noklausīšanos NDK sēdē neesot apspriesta ne kontekstā ar konkrētiem tiesnešiem, ne politiķiem vai žurnālistiem, kas aktualizējies saistībā ar Latvenergo krimināllietas materiālu nopludināšanu no KNAB.
Kā zināms, Ģenerālprokuratūra Ventspils mēram Lembergam cēlusi apsūdzības aizdomās par viņa līdzdalību virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas saistīti ar korupciju (kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā).
Pirmā ar Lemberga iespējamiem noziegumiem saistītā krimināllieta tiesai tika nodota 2008. gada 1. augustā, otra — tā paša gada oktobrī, bet vēlāk abas krimināllietas tika apvienotas vienā tiesvedībā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.