Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divi Ķekavas novada domes deputāti faktiski guvuši iespēju Pleskavas apgabalā uz pašvaldības rēķina parūpēties par savu ģimenes biznesu, - par to lika domāt Pietiek rīcībā nonākušie un jau šā gada augustā publiskotie pašvaldības dokumenti, kas rādīja, ka, lai pārvarētu dažus simtus kilometru lielo attālumu no Ķekavas līdz Pleskavai, novada pašvaldības uz Krievijas pilsētu sūtītajai delegācijai it kā bijušas nepieciešamas veselas četras diennaktis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nu beidzis pārbaudi par šo informāciju un šiem faktiem guvis apstiprinājumu, taču nekādus pārkāpumus notikušajā nav saskatījis.

Augustā Ķekavas pašvaldības vadītājs Roberts Jurķis ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par šo komandējumu vispār nevēlējās vai nespēja atbildēt, savukārt Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Ginta Logina ārkārtīgi negribīgi, soli pa solim tomēr bija spiesta atzīt – pašvaldības deputātiem Ivanam Pihtovam un Maksimam Volkovičam komandējums uz Pleskavas apgabalu tiešām apstiprināts 1.-2. augustā, taču, kā izriet no Pietiek rīcībā esošās Jurķa vēstules, viņš Valsts robežsardzei lūdzis, lai abus deputātus ārpus kārtas pāri robežai pārlaistu jau 28. jūlija rītā.

Ne Jurķis, ne Logina nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi arī uz atkārtotiem jautājumiem – kādu iemeslu dēļ un ar kādu pamatojumu pašvaldības vadītājs oficiāli lūdzis iespēju deputātiem robežu šķērsot jau četras dienas pirms oficiālā komandējuma sākuma. Vienīgais, ko varēja norādīt Logina, bija Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz atrašanos komandējuma vietā pirms noteiktā laika: ja darbinieks ar institūcijas vadītāja atļauju „uz komandējuma vietu dodas pirms komandējumam noteiktā laika (piemēram, pavada komandējuma vietā atpūtas, svētku dienas un (vai) atvaļinājuma dienas), viņam saskaņā ar šo noteikumu 8.2.1.apakšpunktu atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus”.

Tikmēr Ķekavas novada pašvaldībā neoficiāli tika klāstīts, ka faktiski komandējums uz Pleskavu abām amatpersonām ticis nokārtots, lai viņi tur uz pašvaldības rēķina varētu „pie reizes” parūpēties par ģimenes locekļiem piederošo mazumtirdzniecības uzņēmumu Jantarnij Bereg (adrese – Pleskava, Sovetskaja iela 51, pieder Olgai Pihtovai un Borisam Volkovičam, kuri saskaņā ar VID publiskās datu bāzes datiem, visticamākais, ir attiecīgi deputātu Pihtova un Volkoviča sieva un tēvs). Ne Pihtovs, ne Volkovičs gan par šo tēmu izteikties vispār nevēlējās.

Nu KNAB vairākus mēnešus ilgušā pārbaudē konstatējis, ka patiesi – Pihtovs un Volkovičs 28.jūlija rītā šķērsojuši Latvijas Republikas robežu, taču nekādus likumos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus neesot pārkāpuši: Jurķa parakstīto vēstuli neesot izmantojuši, braukuši ar personisko automašīnu, savā darba vietā - SIA Baložu komunālā saimniecība paņēmuši divu dienu atvaļinājumu, transporta izdevumus apmaksu no Ķekavas novada domes finanšu līdzekļiem neesot saņēmuši, bet viesnīca viņiem apmaksāta tikai par 1.-2. augustu.

Līdz ar to vienīgais, ko KNAB ir bijis spējīgs šai sakarā darīt, ir – „ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, un likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta pirmajā daļā noteikto, ka valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, KNAB lūdza Ķekavas novada domi izvērtēt deputātu I.Pihtova un M.Volkoviča rīcību, izbraucot četras dienas pirms oficiālā komandējuma sākuma, un lūdzot atļauju Valsts robežsardzei robežu šķērsot ārpus rindas”, informē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...