Iesaki rakstu: 
Šovasar pret Latvenergo vadītājiem ierosinātā kriminālprocesa ietvaros KNAB pārbauda arī 360 miljonus eiro vērtā TEC-2 otrās kārtas projekta izmaksu pamatotību. Pēc neoficiālas informācijas, Ekonomikas ministrija būtu gatava vēlreiz pārskatīt šī projekta izmaksas, ja KNAB atklātu nepamatotu izmaksu sadārdzināšanu.
Jūnijā pret bijušajiem valsts a/s Latvenergo vadītājiem, viņu vidū Kārli Miķelsonu sāktā kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvien pārbauda arī TEC-2 otrās kārtas izmaksu pamatotību.
Vairāku drošu avotu Pietiek sniegtā informācija liecina, ka KNAB veic TEC-2 otrās kārtas izmaksu auditu, lai pārliecinātos, ka šajā projektā nav apslēpts nepamatots izmaksu sadārdzinājums.
Turklāt Pietiek zināms, ka KNAB interešu lokā ir arī ar bijušajiem Latvenergo vadītājiem - Miķelsonu un Aigaru Meļķo saistītā politiskā aizmugure, proti, ekspremjera, 10.Saeimas deputāta Andra Šķēles vadītā Tautas partija un eksministra, 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītā LPP/LC.
Pēc neoficiālas informācijas, tieši ar KNAB pārbaudi par 360 miljonu eiro vērtā TEC-2 otrās kārtas projekta izmaksām par Latvenergo atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) pamato to, kāpēc tā pagaidām nav rosinājusi apturēt projekta īstenošanu vai vēl stingrāk pārskatīt TEC-2 otrās kārtas izmaksas.
„Ja KNAB pārbaudē atklāsies kaut kas konkrēts, mums uzreiz būs arguments runāt par projekta izmaksu samazināšanu,” Pietiek teica kāda augsta EM amatpersona, piebilstot – kamēr nekā tāda neesot, „mums nav pamata apšaubīt izmaksas un runāt par vēl lielāku izmaksu samazinājumu, kāds tika panākts jau gada sākumā”.
Oficiāli KNAB ne apstiprina, ne noliedz, ka birojs bijušo Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros pārbauda arī TEC-2 projekta otrās kārtas izmaksu pamatotību.
Pēc KNAB preses pārstāves Ievas Karlsbergas Pietiek sniegtās atbildes, biroja lietvedībā aizvien esot kriminālprocess saistībā ar bijušo Latvenergo amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām, taču KNAB prakse neesot sniegt sīkāku informāciju par pirmstiesas izmeklēšanas gaitu un atsevišķām darbībām.
Pietiek jau ziņoja, ka TEC-2 otrajai kārtai analogas elektroenerģijas stacijas projekta izmaksas Krievijā ir par 140 miljoniem eiro lētākas.
Saskaņā ar starptautiskā enerģētikas izdevuma PLATTS decembra apskatu par Austrumeiropas enerģijas tirgu Krievijā Vācijas kompānijas E.ON vadībā uzsāktas, TEC-2 otrās kārtas projektam līdzvērtīgas 400 MW gāzes elektroenerģijas ražošanas stacijas celtniecības izmaksas veido 219 miljonus eiro. Savukārt Latvenergo piederošās TEC-2 otrās kārtas projekta izmaksas (arī 400 MW gāzes stacija) ir 360 miljoni eiro.
TEC-2 projekta otrajā kārtā rekonstrukcijas darbus veic turku GAMA. Šī projekta ietvaros līgumi par specifisku iekārtu piegādi noslēgti ar vairākām ārvalstu kompānijām, to vidū Siemens un General Electric. TEC-2 projekta tehniskā uzraudzība uzticēta Šveices konsultantiem AF Colenco LTd.
Pret 360 miljonus eiro vērtā TEC-2 otrās kārtas projekta īstenošanu izteikusies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga. Novembra sākumā viņa parakstīja dokumentu, ar kuru solīja vērsties Eiropas Komisijā (EK), lai panāktu TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas pārtraukšanu.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzsver, ka TEC-2 projekts netiks apturēts, tā izmaksas jau pavasarī tikušas samazinātas par 20 miljoniem eiro. Turklāt TEC-2 projekta apturēšana valstij izmaksātu ap 100 miljonus latu, jo par šādu summu jau noslēgti līgumi ar iekārtu piegādātājiem.
Kriminālprocesu saistībā ar bijušo Latvenergo amatpersonu iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā organizētā grupā laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam, KNAB uzsāka 14.jūnijā.
Šīs lietas ietvaros aiz restēm šovasar uz laiku nonāca arī bijušie Latvenergo vadības pārstāvji Miķelsons un Meļko. Saistībā ar šo lietu tika apcietināts arī ar Latvenergo pasūtījumiem saistītais uzņēmējs Andrejs Livanovičs.
KNAB bijušās Latvenergo amatpersonas vaino vairāk nekā 1,13 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā saistībā ar Latvenergo īstenotiem projektiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
