KNAB sācis oficiālu pārbaudi par Rasnača „līgavaiņa skapi”

Iesaki rakstu:

„Fakti, iespējams, liecina par to, ka augsta valsts amatpersona – ministrs – ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, izmantojusi valsts mantu savām vajadzībām, pieņēmusi neatļautus labumus, ietekmējusi citas valsts amatpersonas – ministrijas darbiniekus – pārkāpt iestādes iekšējos normatīvos aktus un izmantot ministrijas mantu, lai ar to sniegtu privātus pakalpojumus ministram,” – uz šādiem iespējamiem Rasnača un varbūt arī citu ministrijas amatpersonu pārkāpumiem bija norādīts Pietiek pārstāvja iesniegumā, kas jau jūnija beigās tika nosūtīts KNAB.

Oficiālas pārbaudes sākšana nozīmē, ka cita starpā KNAB veiks faktu pārbaudi arī par to, vai tiešām „līgavaiņa skapja” transportēšana notikusi tā, kā par to publiski stāstījis tieslietu ministrs un viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs (kurš, starp citu, ir izbijis KNAB preses pārstāvis).

Pietiek rīcībā pašlaik ir nonākušas liecības par to, ka patiesībā „līgavaiņa” mantības pārvešanas pasākums ir noticis citā laikā, nekā to apgalvojis Rasnačs un viņa preses sekretārs, turklāt lielāks bijis arī iesaistīto personu loks un pārvadājamo mantu apjoms. Tagad šo informāciju pārbaudē izvērtēs KNAB.

Pietiek jau ir informējis par KNAB līdzšinējo oficiālo skaidrojumu: vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums” - netiek pieļauta.

„Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu “Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana” - par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,” skaidro KNAB.

Savukārt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro „degvielai”, saskaņā ar KNAB sākotnējo skaidrojumu varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326.2. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”, - par šādu rīcību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Taču no KNAB skaidrojuma arī netieši izriet – ja tieslietu ministrs nemainīs savu apgalvojumu, ka par valsts auto un valsts šofera izmantošanu sava personiskā „līgavaiņa skapja” „ārkārtas izņēmuma” pārvadāšanai autovadītājam samaksājis 20 eiro skaidrā naudā, arī Rasnačs varētu tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 326.3. panta „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar to „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Rasnačs joprojām nav vēlējies atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača „līgavaiņa skapi”.

Seko mums