Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašāku ievērību un arī atsevišķu Vienotības pārstāvju iebildumus izsaucis Saeimas deputāta Edvīna Šnores vēstījums „Mērķis: latviska Latvija”, kas publicēts Nacionālās apvienības propagandas izdevumā Nacionālās ziņas. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam šo rakstu.
„PSRS okupācija atstāja Latvijas ekonomiku sagrautu, vidi piesārņotu un sabiedrību pārkrievotu. Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl ar vien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji, lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos. Notiek pretējs process. Uz Latviju plūst arvien jauni krievu pūļi, kuri meklē glābiņu no kaimiņzemē valdošās korupcijas un haosa.
Rezultātā Latvija kļūst arvien krieviskāka. Ieslēdzot radio Rīgā, krievu mēle jau skan biežāk par latviešu. Krievu valoda būtiski nostiprinājusies arī Latvijā skatāmajā TV ēterā. Diemžēl arī Latvijas valdība šo procesu veicinājusi, naivi cerot, ka tādējādi mazinās hibrīdapdraudējumu. Patiesībā gan apdraudējums tikai pieaudzis, jo, kā atzīst politologs Pols Goubls, tieši krievu valoda ir Kremļa galvenais ierocis hibrīdkarā pret Baltiju. Ne velti jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija paredz krievu valodas un krievvalodīgo masu mediju izplatīšanu ārvalstīs.
Tādējādi valsts drošība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums jātiecas uz latvisku Latviju. Jo to, kur ved divkopienu valsts ar krieviem, katrs var uzskatāmi redzēt Ukrainā. Krieviskās vides pašpietiekamība latviešiem, īpaši jaunajai paaudzei, rada arī ekonomiskas problēmas. Ir grūti atrast darbu, jo daudzviet pilnīgi bez pamata paģēr zināt krievu valodu. Segregētā sabiedrība sadārdzina un apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina tās konkurētspēju.
Tādēļ latviska Latvija nav vis untums vai pirmsvēlēšanu sauklis. Tas ir vienīgais ceļš uz pārtikušu, drošu un vienotu sabiedrību. Nacionāla valsts ir Eiropas norma (vismaz līdz pēdējo gadu migrantu invāzijai). Norvēģija norvēģiska, Polija poliska, Latvija latviska. Tā ir, un allaž ir bijusi norma.
Pirmais solis šajā virzienā ir pāreja uz izglītību latviešu valodā. Staļina laikā ieviestajai skolu segregācijai nav vietas mūsdienu Latvijā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
