Iesaki rakstu: 
20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar izcilu drošību un nekaitīgumu, un tās loğiski izvirzījās pārdotāko medikamentu topos, viedokļu līderi un arī politiķi un valsts amatpersonas tās slavēja.
Tomēr jau pēc pāris gadiem bija apzinīgi ārsti, kas ievēroja uzkrītošas sakritības starp nupat dzimušiem bērniem ar smagām kroplībām (dzima bez ausīm, kājām, rokām u.c.) un Thalidomide lietošanu. Smagie gadījumi pieņēma tādus apmērus, ka notiekošais tika salīdzināts ar pandēmiju.
Ražotāji kategoriski noliedza saistību, tomēr, pateicoties pašaizliedzīgiem speciālistiem, trağiskā saistība tika pierādīta, un pēdējā brīdī pat izdevās novērst zāļu reğistrāciju ASV. Rezultātā pēc vairāku gadu cīniņiem ar bigfarmas lobijiem zāļu ražošanu izdevās apturēt.
Trağiskās un noziedzīgās sekas - pēc aptuvenām aplēsēm visā pasaulē aptuveni 40 000 cilvēku saslima ar nervu slimībām, līdz 12 000 jaundzimušo piedzima ar patoloğiskām kroplībām, un no šiem bērniņiem tikai 5000 nenomira jau agrā vecumā. Palikušie mocījās atlikušo dzīvi, ko nespēja remdēt izmaksātās kompensācijas vairāku simtu miljonu apmērā, kas pret farmācijas kompānijas ieņēmumiem bija ļoti niecīga daļa.
Vai vēsture mēdz atkārtoties vai varbūt mēs esam sasnieguši visaugstāko zinātnes līmeni, kas izslēdz jebkādas kļūdas? Vai šodien pēc moderno Covid19 vakcīnu lietošanas
konstatētās blaknes un nāves, kuras sākumā arī tika noliegtas, nevar parādīties arī pēc dažiem mēnešiem vai pat gadiem, kad sakarības būs jau grūtāk konstatējamas? Un vai mūsu jaunie cilvēki un atsevišķās valstīs jau arī bērni pēc vakcinēšanās neriskē kļūt par kropļiem vai savus vēl neradītos bērnus neriskē par tādiem pataisīt?
Protams, jāskatās riska un ieguvuma līdzsvars, bet šo risku izvērtēšanu varbūt vajadzētu uzticēt tām 12 000 smagi cietušo un mirušo bērnu ğimenēm vai tomēr labāk ekspertiem no ražotāju kompānijām un zāļu ağentūrām?
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.