Koalīcijā domstarpības par Straujumas lēmumu neiesaistīties Lietuvas strīdā ar "Gazprom"

Iesaki rakstu:

Veids, kā jautājums pēkšņi un bez publiskas argumentācijas pazudis no ministru galda, pirmdien varētu tikt skatīts koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē, Pietiek apstiprināja Nacionālās apvienības viens no līderiem Gaidis Bērziņš, kurš ir arī TM parlamentārais sekretārs.

Ietekme uz to varētu bijusi iepriekšējās valdības “pelēkajam kardinālam” Sandrai Bukanei, kura par spīti tam, ka neieņem nekādu amatu Straujumas birojā vai valdībā, 4. februāra rītā piedalījās premjeres biroja sanāksmē un Pietiek neslēpj viedokli, ka ar Gazprom labāk nestrīdēties.

Atsevišķiem Vienotības koalīcijas partneriem tas radījis jautājumu, kur un kas pieņem lēmumus, ja vēl dienu pirms valdības sēdes koalīcijas sanāksmē premjeres partija nav nākusi ar argumentiem, kāpēc pozīcija Gazprom tiesvedībā nebūtu jāpieņem.

Kā zināms, Lietuva ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un labvēlīga lēmuma gadījumā Krievijas gāzes monopolistam lietuviešiem varētu nākties samaksāt ap 1,5 miljardus eiro.

TM sagatavotā pozīcija attiecās nevis tieši uz Lietuvas tiesvedību pret Gazprom starptautiskajā šķīrējtiesā, bet citu, saistītu pieteikumu, kas nonācis Eiropas Savienības (ES) tiesā. Proti, meklējot atbalstu tiesvedībā ar Gazprom, Lietuva ir vērsusies ES tiesā, lūdzot atzinumu, ka dalībvalsts tiesa var neatzīt starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu, ja tas ierobežo nacionālās valsts tiesības lemt par savu jurisdikciju un pilnvarām šādā lietā.

Abstrahējoties no Lietuvas strīda ar Gazprom, Latvijai šī lieta būs svarīga no precedenta viedokļa citās iespējamās lietās, proti, vai nacionālajai tiesai ir automātiski jāatzīst šķīrējtiesas spriedums, vai tā to var vērtēt un neatzīt to, Pietiek skaidroja augsts TM ierēdnis, nevēloties tikt oficiāli citēts jautājumā, kas izraisījis politiskas domstarpības koalīcijā.

Piemēram, Latvijai draud tiesvedība airBaltic lietā, jo vēršanos starptautiskajā šķīrējtiesā apsver lidsabiedrības bijušais akcionārs Bertolts Fliks. Šīs un citu iespējamu starptautisko tiesvedību kontekstā Latvijai tāpat kā Lietuvai būtu svarīgi panākt precedentu, ka ES tiesa atzīst dalībvalsts tiesības automātiski neatzīt starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu.

Premjere Straujuma 4. februāra sēdes sākumā ierosinājusi jautājuma izskatīšanu atlikt, solot to apspriest vēlāk ar tieslietu ministri. Brokas komentāru Pietiek piektdien iegūt neizdevās, bet citi par viņas un Straujumas sarunu informētie gan no politiķu, gan ierēdniecības vidus apgalvo, ka “argumentācijas patiesībā nebija”. Straujumas preses sekretārs Andis Blinds, kuram Pietiek lūdza premjeres komentāru, to piektdien nevarēja sniegt.

Savukārt demisionējušā premjera Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane, kurai kuluāros piedēvē izšķirošu ietekmi uz Straujumas lēmumu noņemt jautājumu no valdības sēdes dienaskārtības, Pietiek neslēpa savu argumentāciju, vienlaikus noliedzot, ka tas varētu būt ietekmējis premjeri. “Mans viedoklis nekādi nevar ietekmēt valsts premjeri. Satversmē gan joprojām ir spēkā pants par vārda brīvību kā vienu no cilvēka pamattiesībam Latvijā,” uz jautājumu, kādā statusā un kā interesēs aizvadītās otrdienas rītā argumentējusi pret iesaistīšanos tiesvedībā ar Gazprom, atbildēja Bukane.

Viņas personiskais viedoklis, esot: “Kamēr Latvijai nebūs pieejama reāla gāzes piegādes alternatīva, uz papīra sasniegts risinājums ļaus tikai spodrināt atsevišķiem politiķiem savu tēlu. Savukārt pārējiem Latvijas iedzīvotājiem var nākties samaksāt par šī tēla spodrināšanu ar gāzes cenu pieaugumu.”

4. februāra sēde bija pēdējais brīdis, kad valdība varēja lemt par Latvijas iesaistīšanos tiesvedībā rakstveida procesā, tagad termiņš nokavēts un Straujumas formālajam ierosinājumam jautājumu atlikt faktiski nav jēgas. Vēl esot teorētiska iespēja, ka tiesa izlemj lietu skatīt mutvārdu procesā un tad Latvijai pavērtos iespēja iesaistīties, ja vien koalīcija spētu par to vienoties.

Seko mums