Konsultējas par "latviešu partiju" kopīgu startu Rīgā; kā mēra kandidātus apspriež arī Ilzi Viņķeli un Arti Pabriku
PIETIEK19.04.2012.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Lai nepieļautu Saskaņas centra (SC) graujošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās nākamgad, kā tas tiek prognozēts, labēji centriskās partijas Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Nacionālā apvienība un Latvijas Zaļā partija jau šobrīd uzsākušas aktīvas konsultācijas par iespēju veidot kopīgus sarakstus Rīgā. Ja tā dēvētās "latviešu partijas" spēs vienoties, lai ar SC pacīnītos par Rīgu, tās būtu gatavas galvaspilsētas mēra amatam virzīt spēcīgus kandidātus, tostarp - no esošo ministru vidus. Runa varētu būt par labklājības ministri Ilzi Viņķeli vai aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Līdz pašvaldību vēlēšanām 2013. gada 1. jūnijā atlicis vēl vairāk nekā gads, bet partijas jau uzsākušas konsultācijas par iespēju vismaz Rīgas domes vēlēšanās startēt ar kopīgu sarakstu. Tikai daži no partiju pārstāvjiem bija gatavi Pietiek oficiāli apstiprināt, ka konsultācijas notiek, citi izteicās neoficiāli, uzsverot, ka šī vēl ir tikai "taustīšanās" un īstās vienošanās, ja tādas tiks panāktas, gaidāmas ne ātrāk kā pēc pusgada.
Visaktīvāk kopīgu startu Rīgā apspriež Vienotības un ZRP pārstāvji, bet katrai no šīm partijām bijušas arī sarunas ar Nacionālo apvienību.
Tāpat gan Vienotībai, gan Nacionālajai apvienībai bijušas konsultācijas ar Latvijas Zaļo partiju (LZP), kas nesen paziņoja, ka Rīgā startēs atsevišķi, nevis no Zaļo un zemnieku savienības kopīgā saraksta. Kā vēlamāko variantu vairāki šo partiju pārstāvji Pietiek minējuši vienota "latviešu saraksta" izveidošanu, kas gan esot maz ticams pretrunu dēļ, kas ir starp atsevišķiem politiskajiem spēkiem.
Signāls tam, vai tā dēvētās "latviešu partijas" būs vienojušās un jutīs spēkus cīnīties ar SC par uzvaru, būs tas, cik spēcīgus mēra kandidātus tās izvirzīs. Avoti Vienotībā Pietiek apstiprina neoficiālo informāciju, ka premjera partijas kandidāte Rīgas mēra amatam varētu būt labklājības ministre Ilze Viņķele. Kā otrs iespējamais kandidāts mēra amatam, kas varētu nostāties Rīgas saraksta priekšgalā, tiek minēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Avoti ZRP atzīst, ka kopīgs starts vismaz Rīgā ar Vienotību partijai šķiet pievilcīgs. Bet situācija var mainīties, ja ZRP tuvākā pusgada laikā izdosies izrauties no reitingu bedres. Viens no Vienotības pārstāvju konsultācijās piedāvātajiem variantiem bijis "nacionālā bloka" veidošana, kurā apvienotos arī ZRP un Nacionālā apvienība. Atšķirīgi ir viedokļi par Zaļās partijas iespēju tādā iekļauties.
Tomēr neviens no uzrunātajiem ne oficiāli, ne neoficiāli nebija optimistisks, ka izdosies izveidot sarakstu, kurā kopīgi startētu vairāk kā divas partijas. Iemesls - daļā Vienotības un ZRP ir neviennozīmīga attieksme pret kopīgu sarakstu ar Zaļo partiju. Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka ir pietiekami spēcīga, lai neiekļautos Vienotības dominējošā blokā, kas abām pēdējā laikā uz nacionālajiem jautājumiem orientētajām partijām nozīmētu arī unikālās identitātes zaudēšanu vēlētāju acīs. "Mēs mērķtiecīgi strādājam uz savu dalību," uzsvēra viens no Nacionālās apvienības līderiem Imants Parādnieks.
Avoti ZRP un Nacionālajā apvienībā Pietiek arī pauduši viedokli, ka Vienotības piedāvājumus ir grūti izvērtēt, jo pašlaik nav pietiekoši ietekmīga sarunu vedēja. Arī avoti Vienotībā neoficiāli atzina, ka partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš kuluāros aktīvi pozicionējas kā Edgara Jaunupa "mantinieks", nevadīs kampaņu Rīgā.
Jau zināms, ka kopīgā sarakstā Rīgā visticamāk startēs Nila Ušakova Saskaņas centrs un Rīgas vicemēra Andra Amerika veidotā partija Gods kalpot Rīgai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
