Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) publiski kritizēja Latvijas sabiedriskos medijus par Krievijas propagandas aģentūras Sputnik materiālu izmantošanu, pret NEPLP rīcību, dēvējot to par nepieļaujamu cenzūru un sabiedriskā medija vājināšanu, iestājusies gan pati aģentūra Sputnik, gan arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA – attēlā tās valdes loceklis Filips Lastovskis). Publicējam abu šo struktūru paziņojumus.

Sputnik: kas tā tāda – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un kāpēc Aizsardzības ministrija tai palīdz kontrolēt Krievijas medijus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēmusi lēmumu aizliegt sabiedriskajiem medijiem, tas ir, Latvijas televīzijai un radio izmantot aģentūras Sputnik materiālus, jo tas nostiprinot nepatīkamā Krievijas medija zīmolu Latvijā.

Padomes locekļi sašutuši par to, ka sabiedriskie mediji, ko finansē valsts, pastāvīgi izmanto aģentūras Sputnik materiālus, kuras reģistrācija Latvijā tika noraidīta.

Sputnik Latvija nolēma noskaidrot, kas ir NEPLP.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome koordinē valsts mediju politiku elektronisko mediju jomā, tas ir, televīzijā, radio un internetā, informē organizācija.

Iestāde tika izveidota 90. gados, lai "ievērotu vispārējos demokrātijas principus", taču faktiski apkalpo valdošo partiju intereses.

Formāli Padome ir neatkarīga, taču tās sastāvu apstiprina Latvijas Saeima, bet finansējumu saņem no valsts budžeta. Rezultātā NEPLP bieži atspoguļo Saeimas partiju vienošanās.

Padome seko "sabiedrisko interešu" ievērošanu visos elektroniskajos medijos, kuri darbojas Latvijas teritorijā, taču NEPLP ir īpašas pilnvaras attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem — Latvijas televīziju un Latvijas radio. Padome nosaka sabiedriskā pasūtījuma parametrus šiem medijiem un regulē to izpildi.

Jau gandrīz trīs gadus struktūru vada Latvijas televīzijas ilggadējā redaktore Dace Ķezbere. Viņa pastāstīja, ka padome vērīgi seko Krievijas mediju darbībai, turklāt šajā jomā tai palīdz… Aizsardzības ministrija.

"Mums ir līgums ar Aizsardzības ministriju — viņi monitorē Krievijas mediju darbību," — pastāstīja Ķezbere intervijā Latvijas Avīzei pērn.

Kāpēc vajadzīgi tādi ārkārtas pasākumi, lai regulētu Krievijā veidoto saturu? Par to Latvijas politiķi runā gandrīz nerimtīgi — Krievijas kanāli un portāli apdraudot Latviju. Pie tam Latvijas pārstāvji atsaucas uz Eiropas lēmumiem.

Pirms gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretdarbību Krievijas medijiem, kuri it kā organizējot "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudu nesējiem tika nodēvēta aģentūra Sputnik un telekanāls RT, bet dažos dokumenta punktos pat tika ierosināts ieviest cenzūru.

Krievija vairākkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens pret Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs atgādina informācijas telpas tīrīšanu. Tas neatbilst starptautiskajām tiesību normām, kas paredz vienlīdzīgas tiesības saņemt informāciju un brīvī paust savu viedokli.

Taču Krievijas žurnālisti joprojām saskaras ar visdažādākajiem ierobežojumiem. Piemēram, Latvijā līgumu ar portālu Sputnik lauza nacionālā informācijas aģentūra LETA, un korespondenti bieži saskaras ar Drošības policijas īpašu interesi.

Jāpiebilst, ka starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana uzslavēja NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik.

Liegums izmantot Sputnik materiālus samulsinājis arī latviešu žurnālistus. Daudzi atzīmējuši, ka Sputnik saturs nereti nepieciešams, lai vispusēji atspoguļotu notikumus.

LŽA aicina ievērot sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību

Latvijas Žurnālistu asociācija pauž bažas par trešdien, 4. aprīlī, izskanējušo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aicinājumu sabiedriskajiem medijiem neizmantot Krievijas informācijas aģentūras Sputnik piedāvātos informatīvos materiālus. Kā uzskata LŽA, NEPL aicinājums var tikt uzskatīts par cenzūras mēģinājumu. Vienlaikus LŽA aicina visus Latvijas medijus rūpīgi un kritiski izvērtēt avotus, kurus tie izmanto savu materiālu tapšanā, jo īpaši, ja tie uzskatāmi par Krievijas propagandas instrumentiem.

“Uzskatām, ka NEPLP aicinājumu var vērtēt kā neuzticēšanos sabiedrisko mediju redakciju profesionalitātei un kā mēģinājumu ietekmēt šo mediju saturu. Vēlamies atgādināt, ka arī sabiedrisko mediju pārraugam NEPLP ir jāievēro redakcionālās neatkarības principi,” uzsver LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. Tikai mediju redakcijas drīkst izlemt, kas ir to avoti un materiāli, kurus tās izmanto un publicē

“Mēs uzticamies sabiedrisko mediju, to redaktoru un žurnālistu profesionalitātei un spējai izvērtēt vajadzību pēc dažādu avotu izmantošanas konkrētu tēmu atspoguļošanā. Uzskatām, ka šādi paziņojumi ir apdraudējums sabiedrisko mediju reputācijai,” saka I.Plaude.

Tajā pašā laikā LŽA aicina medijus būt atbildīgiem informācijas avotu izvēlē, īpaši kritiski izvērtējot to informāciju, kuru izplata Kremlim draudzīgi mediji. Tās izmantošana ieteicama tikai gadījumos, kad tiek piedāvāta unikāla informācija, kurai nav citas alternatīvas, uzsver LŽA.

Tāpat, kā uzskata LŽA, šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izveidot mediju ombuda institūciju, kuras uzdevums būtu izskatīt šādas strīdus situācijas un sniegt neatkarīgu izvērtējumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...