Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tuvākajā laikā varētu tikt apturēts ilgstoši virzītais, aptuveni 100 miljonus latu vērtais Rīgas ostas attīstības projekts Krievu salā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, formāli kā iemesls projekta apturēšanai tiktu izmantots nepareizi noslēgts zemes nomas līgums, bet faktiskie Krievu salas projekta pretinieki esot tā sauktie Ventspils oligarhi, kuri pēc tam, kad atguvuši ietekmi Ventbunkers un citos Ventspils ostas uzņēmumos, vairs nevēloties spēcīga konkurenta parādīšanos Rīgā.

Noprotams, ka tā saukto Ventspils oligarhu – Aivara Lemberga, Olafa Berķa un Oļega Stepanova – intereses nobremzēt Krievu salas projektu sakrīt arī ar Krievijas miljardiera Oļega Deripaskas interesēm likt šķēršļus Krievu salas projekta īstenošanai pēc tam, kad par šī projekta īstenotāju nekļuva ar Deripaskas ietekmi pastarpināti saistītā vācu kompānija Josef Möbius Bau–Aktiengesellschaft (Möbius).

Cīņas ap Krievu salas projekta īstenošanu ilgst jau vairāk nekā gadu. To iemesls tiek saistīts arī ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par šī projekta realizētāju atzīt Krievu salas būvniecības konkursa uzvarētāju, vietējo būvnieku apvienību BMGS-S, kurā galveno vijoli spēlē SIA Skonto būve līdzīpašnieks, ar politisko ietekmi cieši saistītais miljonārs Guntis Rāvis. Tomēr kopumā batālijas ap un par Krievu salas projekta īstenošana tiek saistītas ar Ventspils un Rīgas brīvostu un Krievijas uzņēmēju cīņu par ietekmi Austrumu –Rietumu tranzīta koridora ķēdē.

Laikā, kad Satiksmes ministriju vadīja ar Lemberga ietekmi saistītais Uldis Augulis (ZZS), jau notika mēģinājums Krievu salas projektu apturēt. Toreiz izskanēja versijas, ka šim projektam atvēlētā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda nauda – 54 miljonu latu – tiks pārdalīta par labu kādam Liepājas vai Ventspils projektam. Būdams satiksmes ministrs, Augulis gan noliedza, ka projektam faktiski jau izlemts ieslēgt sarkano gaismu un Kohēzijas fonda naudu pārdalīt par labu, piemēram, projektiem Ventspilī vai Liepājā.

Tiesa, šāda tendence jau ilgāku laiku ir novērojama, kopš Valda Dombrovska (Vienotība) vadītajā koalīcijā pieaugusi Lemberga un Liepājas mēra Ulda Seska ietekme. Kopš koalīcijā atkal parādījušās „Ventspils vēsmas”, kas tiek saistītas gan ar Vienotība lojalitāti Lembergam un ZZS, gan Berķa ietekmi, nojaušams, ka tiek pieliktas pūles, lai ES Kohēzijas fonda naudu pārbīdītu Ventspils virzienā.

Krievu salas projekta galvenais mērķis ir novērst Rīgas brīvostas darbības izraisīto vides degradāciju, jo lielākā daļa ostas darbības notiek Andrejostā un Eksporta ostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā. Krievu salas projekta ietvaros daļu Rīgas centram pietuvināto termināļu plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Vienlaikus pēdējos gados tika kalti vērienīgi biznesa plāni par Andrejostas teritoriju attīstību, aiz kuriem stāvēja ar ekspremjera Andra Šķēles, eksministra Aināra Šlesera un Lemberga interešu pārstāvniecību saistīti cilvēki.

Pietiek jau rakstīja, ka vācu Möbius intereses par Krievu salas būvniecības projektu tiek saistītas ar Kremļa oligarha Deripaskas interesēm, jo viņam daļēji pastarpināti piederējis koncerns Strabag, kurā ietilpst arī Möbius. Saistībā ar Deripaskas un Kremļa interesēm par Krievu salas projektu izteiktas vairākas versijas. Vieni avoti Pietiek norādījuši, ka ar Möbius starpniecību Deripaska faktiski vēlas bloķēt Krievu salas projekta attīstību, jo ievērojamus naudas līdzekļus ieguldījis Murmanskas ostā Krievijas ziemeļrietumos un Rīgas ostas Krievu salas projekta kā konkurenta attīstība viņam neesot vēlama. Kā pamatojums šai versijai minēts tas, ka vācu kompānijas projekta dokumentācijā fiksētās būvniecības izmaksas esot pielīdzināmas dempinga cenām. Savukārt no citas versijas izriet, ka Deripaska, ar vācu kompānijas starpniecību, ja IUB to atzītu par Krievu salas konkursa uzvarētāju, vēlas nostiprināt krievu tranzīta biznesa pozīcijas Rīgas brīvostā, kā arī iegūt ietekmi Ventspils brīvostā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...