Kriminālprocess par Aigara Lūša deklarāciju izbeigts jau janvārī, bet tiek domāts par jaunu
PIETIEK11.02.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Jau janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē ir pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu, kas bija sākts saistībā ar nu jau bijušā nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretāra Aigara Lūša amatpersonas deklarācijā norādītajām ziņām. Taču vienlaikus tiekot lemts jautājums par jauna kriminālprocesa sākšanu.
"2015.gada janvārī VID Finanšu policijas pārvaldē tika pieņemts lēmumus par kriminālprocesa izbeigšanu par, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu lielā apmērā kārtējā 2012.gada valsts amatpersonas deklarācijā," trešdien uz Pietiek jautājumu atbildēja Valsts ieņēmumu dienests.
Taču tas nenozīmējot, ka Lūsim ir pamats atslābt: "Uz doto brīdi VID Finanšu policijas pārvaldē tiek lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citiem iespējamajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Krimināllikuma XIX nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”."
Iepriekš bija ziņots, ka Finanšu policijas pārvalde pagājušā gada oktobrī sākusi kriminālprocesu par bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. gada valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmērā.
Pēc šo ziņu nopludināšanas atklātībā Lūsis bija spiests atstāt amatu Nacionālajā apvienībā, un ziņas par to, ka tiek izskatīta iespēja sākt jaunu kriminālprocesu, viņu joprojām distancēs no jebkādas aktīvas politiskās darbības.
Kriminālprocess bija uzsākts pēc Krimināllikuma 219.panta 2 daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par to varēja tikt piespriesta arī īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Vēl decembrī VID informēja, ka kriminālprocess atrodoties izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedzot. Kā izrādās, jau nepilnus divus mēnešus vēlāk kriminālprocess ir izbeigts.
Kā ziņojuši mediji, Lūsis iepriekš bija iesaistījies ievērojamos darījumos, kas saistīti ar maksātnespējīgā uzņēmuma Peltes īpašumi zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Daļa no darījumiem bija veikti pēc Lūša kļūšanas par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru.
Foto no ekonomika.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
