Kriminālprocess par naudas atmazgāšanu Konkurences padomi nekavē lemt par labu "Corvus Company" ienākšanai atkritumu tirgu
PIETIEK02.01.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Corvus Company, kuram par labu īsi pirms gadu mijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, secinot, ka uzņēmums ļaunprātīgi netiek laists pie tirgus daļas Rīgas brīvostā, figurē Ekonomikas policijas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Runa ir par naudas atmazgāšanas shēmām, kurās, iespējams, izmantoti fiktīvi un esoši bīstamie atkritumi, kas nevis nogādāti specializētās attīrīšanas vai noglabāšanas vietās, bet laisti melnajā tirgū.
27. decembrī KP paziņoja par 22 621 latu lielu sodu, kas uzlikts citam atkritumu tirgus dalībniekam – SIA Eko osta - par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo tas nepamatoti atteicis sadarbību SIA Corvus Company, to izslēdzot no balasta ūdeņu savākšanas tirgus Rīgas ostā un samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. No KP izskanēja pārmetumi arī Rīgas brīvostai, ka tā likusi šķēršļus Corvus Company ienākšanai brīvostas atkritumu tirgū.
Tomēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokuments, KP var nonākt sarežģītā situācijā, jo ar tās lēmumu "zaļo gaismu" darbībai brīvostā cenšas panākt uzņēmums, kas tiek turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu īdzekļu legalizēšanu, kā argumentu publiski izmantojot konkurences ierobežojumus.
Ekonomikas policijas pieprasījums, kas 2012. gada 14. augustā nosūtīts Rīgas brīvostas pārvaldei, liecina, ka Valsts policija, veicot izmeklēšanu par Krimināllikuma 195. panta 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (naudas atmazgāšanu lielā apmērā vai personu grupā), pieprasījusi ostai informāciju par SIA Corvus Company veiktajiem preču pārvadājumiem laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 1. septembrim.
Brīvostas pārvaldei pieprasīta informācija ne tikai par it kā notikušiem preču pārvadājumiem, bet arī SIA Corvus Company aktivitātēm, kas skar tās pamatdarbību – atkritumu savākšanu. "Gadījumā, ja starp SIA Corvus Company un Rīgas brīvostu tika noslēgts līgums par naftas atkritumu pārstrādi, nepieciešams līguma darbības rezultātā brīvostas nodoto naftas atkritumu daudzums, dokumenti par naftas atkritumu nodošanu SIA Corvus Company," rakstīts Pietiek rīcībā esošajā Ekonomikas policijas pieprasījumā.
Dokuments pievienots Rīgas brīvostas valdes 27. septembra sēdē pieņemtajam lēmumam, kurā noraidīts SIA Corvus Company lūgums panākt vienošanos ārpus tiesas ceļā par līguma slēgšanu starp firmu un brīvostu, ko uzņēmums kopš 2010. gada cenšas panākt caur Administratīvo tiesu. Tieši atsaucoties uz Ekonomikas policijas informāciju, Rīgas brīvostas valde septembrī atteikusies slēgt līgumu ar Corvus Company, atsaucoties uz likumā par ostām noteikto, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.
Lursoft datubāzē pieejamais SIA Corvus Company finanšu pārskats par laika posmu, kas attiecas uz Ekoomikas policijas izmeklēšanu, rāda, ka firma 2010. gadā strādājusi ar 21 554 latu zaudējumiem, bet tās kopējais apgrozījums bijis 760 388 lati.
Neoficiāla informācija no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem liecina, ka Ekonomikas policija konkrētajā kriminālprocesā izmeklē netīrās naudas atmazgāšanu vismaz pusmiljona latu apmērā, kas, iespējams, veikta caur darbībām Ventspils ostā, un shēmā ar kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu izmantots kāds ofšors. Naftas pārstrādes produkti pēdējos gados kļuvuši par pieprasītu preci melnajā tirgū, un neoficiāli tiek pieļauts, ka nelegālais bizness aizņem līdz 60% tirgus.
Krimināllikuma 195.pants attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šī panta 3. daļa, pēc kuras ierosināts kriminālprocess, kurā figurē Corvus Company, attiecas uz naudas atmazgāšanu lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
