Kritiskos brīžos Latvijas sabiedriskie mediji nevis stiprina sabiedrību, bet ļoti būtiski kaitē valsts drošībai
ProBonoPublico.Latvia23.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršam uzmanību uz: [1.] Latvijas televīzijas ziņu dienesta veidoto hibrīdkara un Polijas – Baltkrievijas robežkrīzes atspoguļojumu raidījumā “Panorāma”:
[1.1] žurnālistes Annas Ūdres 2021.gada 18.novembra reportāžā – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.11.2021-migrantu-krize-kopa-ar-informativo-karu.id244578;
(fragments un komentāri twitter.com) -
https://twitter.com/realNepareizais/status/1461745698026700806?s=20;
[1.2] žurnālistes Oditas Krenbergas 2021.gada 19.novembrī reportāžā – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.11.2021-situacija-uz-polijas-baltkrievijas-robezas.id244638;
fragments un komentāri twitter.com –
https://twitter.com/realNepareizais/status/1461805905750761474?s=20;
[1.3] žurnālistes Oditas Krenbergas 2021.gada 20.novembra reportāžā – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.11.2021-cilvektiesibu-aktiviste-dalu-migrantu-virza-uz-latviju.id244732;
fragments un komentāri twitter.com –
https://twitter.com/realNepareizais/status/1462138550632296450?s=20;
[2.] Latvijas sabiedriskā medija ziņu portālā LSM.LV hibrīdkara un Polijas – Baltkrievijas robežkrīzes atspoguļojumu:
[2.1] žurnālista Artjoma Konohova 2021.gada 19.novembra publikācijā www.lsm.lv – “Cilvēki kliedz, skolu «ieņem» zaldāti – poļa Tomaša stāsts par notiekošo uz Baltkrievijas-Polijas robežas” – https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cilveki-kliedz-skolu-ienem-zaldati--pola-tomasa-stasts-par-notiekoso-uz-baltkrievijas-polijas-robezas.a430905/;
Komentāri par rakstu twitter.com –
https://twitter.com/vmakarovs/status/1462102110691110912?s=20;
[2.2] žurnālista Artjoma Konohova 2021.gada 19.novembra publikācijā www.lsm.lv “Migranti aizvesti no Polijas un Baltkrievijas robežas” –
komentāri par rakstu twitter.com –
https://twitter.com/realNepareizais/status/1461672226038636545?s=20.
Iepriekš norādītajās Latvijas televīzijas ziņu dienesta raidījuma “Panorāma” reportāžās un LSM.LV publikācijās laika posmā no 2021.gada 18. līdz 21. novembrim dominē un tiek izmantota Baltkrievijas un Krievijas hibrīdkara retorika, foto un video materiāli, tiek citētas Baltkrievijas un Krievijas amatpersonas, tai skaitā V.Putins, bet izpaliek un/vai netiek izcelts Polijas valsts oficiālais viedoklis, ko atbalsta gan Eiropas Savienība, gan Latvija.
Piemēram, Polijas Aizsardzības ministrijas publiskotie dokumentētie fakti, kas izvietoti Polijas Aizsardzības ministrijas oficiālajā twitter.com kontā un ir pieejami ikvienam brīvā piekļuvē, tiek pilnībā ignorēti no mūsu sabiedrisko mediju puses.
Linkā – Polijas Aizsardzības ministrijas dokumentēts video, kādā veidā Baltkrievijas specdienesti veido hibrīdkara propogandas “ziņas”:
https://twitter.com/MON_GOV_PL/status/1460188058037501955?s=20.
Linkā – Polijas Aizsardzības ministrijas dokumentēts video, kas liecina, ka pierobežā ierodas arvien vairāk Baltkrievijas specdienestu darbinieku –
https://twitter.com/MON_GOV_PL/status/1459505658647257097?s=20.
Šāds informācijas pasniegšanas veids Latvijas sabiedrībā raisa sašutumu un neizpratni un veicina Latvijas sabiedrības neuzticēšanos valsts sabiedriskajiem medijiem.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā sociālās saziņas tīkla twitter.com vietnē ir norādījis:
“Saistībā ar notikumiem uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas daudzviet tiek lietoti termini “migrantu krīze” vai “migrācijas krīze”, manuprāt, tas neprecīzi atspoguļo notiekošo, daudz atbilstošāk būtu runāt par hibrīdkaru pret Eiropas Savienību.”
Info avots twitter.com –
https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/1462144730368811009?s=20.
E.Rinkēviča nostāja pilnībā atbilst NATO un ES vadītāju publiski paustajam.
Neraugoties uz to, ka mūsu un citu valstu politiskā vadība notiekošo uz robežas ar Baltkrieviju jau labu laiku definē kā hibrīdkaru pret Eiropas Savienību, Latvijas televīzijas ziņu dienests savos sižetos un portāls LSM.LV to atspoguļo kā migrantu krīzi, nereti lietojot terminu bēgļi, atkārtojot un pat pārraidot Baltkrievijas un Krievijas televīzijās lietotos propagandas naratīvus par nehumānu attieksmi pret migrantiem, tajā vainojot nevis Baltkrieviju, bet Poliju un Lietuvu.
Iepriekš minētie un citi Latvijas televīzijas ziņu dienesta “Panorāma” ziņu sižeti un LSM.LV ziņu publikācijas ir izraisījuši lielu sabiedrības neizpratni par valsts sabiedriskā medija darbību un patiesajiem mērķiem, Latvijas sabiedrībā vairojot nedrošības sajūtu un trauksmi.
Ilglaicīga nekritiska mūsu valstij naidīgu režīmu naratīvu izplatīšana sabiedrības finansētā medijā liecina par neprofesionalitāti, politisko analfabētismu un nepietiekamu uzraudzību. Tas savukārt nozīmē, ka kritiskos brīžos Latvijas sabiedriskie mediji nevis stiprina sabiedrību, bet ļoti būtiski kaitē valsts drošībai. To piedzīvojam jau tagad.
Uzskatam, ka Latvijas televīzijā, kurā ilglaicīgi nav vadītāja, un LSM.LV, kur regulāri tiek publicētas vienpusējas un nekorektas ziņas, jau sen ir nepieciešamas reformas un kompetenta uzraudzība, kas veicinātu sabiedriskā medija kvalitatīvu un valsts drošībai un interesēm atbilstošu darbību Latvijas valsts un sabiedrības labā, sniedzot objektīvu un patiesu informāciju par Baltkrievijas un Krievijas realizēto hibrīdkaru pret Eiropas Savienību, kā arī demonstrējot stāju, kas sabiedrībā vairotu drošības sajūtu un pārliecību, ka hibrīdkara izraisītā krīze tiek risināta Eiropas Savienības un tās pilsoņu drošības interesēs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka atbildīgajām institūcijām nekavējoši ir jāreaģē, jānovērš līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un ir jāstiprina mediju uzraugošo iestāžu (NEPLP, SEPLP) un valsts drošības dienestu (VDD, SAB) kapacitāte un profesionalitāte, garantējot un nodrošinot Latvijas sabiedrības informatīvās telpas aizsardzību pret informatīvā kara, tai skaitā hibrīdkara uzbrukumiem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
