Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A/s Latvijas kuģniecība tiešām sāk izslīdēt no Aivara Lemberga ietekmes sfēras - otrdien daži Uzņēmumu reģistra (UR) pieprasītie formālie labojumi piektdien ekstremāli notikušās akcionāru sapulces lēmumos tika izdarīti, un izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē, ar kurām posteņus tajās zaudē "Lemberga cilvēki", ir reģistrētas.

Vajadzēja novilcināt laiku

Jau pirmdienas priekšpusdienā kuluāros runāja, ka, lai novilcinātu laiku, UR pirmdien, lemjot par LK akcionāru sapulces reģistrēšanu, atradīšot sīkumus, pie kuriem „piekasīties”. Ap pieciem, kad UR lēmumu paziņoja, kuluāros runātais apstiprinājās: valsts notārs konstatēja sīkas, pēc satura nebūtiskas detaļas, kam saskaņā ar speciālistu vērtējumu parasti nekāda uzmanība netiekot pievērsta, – neuzrakstītu viena valdes locekļa adresi un neieliktu divpunkti.

Šo UR valsts notāra norādīto trūkumu novēršanai LK akcionāru sapulces dokumentos tika dots laiks līdz 19. februārim, taču bija noprotams, ka tie tiks novērsti nekavējoties, lai jau otrdien dokumentus atkārtoti iesniegtu UR. Jau otrdien UR izmaiņas LK padomē un valdē arī ir reģistrējis.

Iepriekš tika izteiktas šaubas, ka ar Lemberga ietekmi saistīti juristi UR varētu iesniegt kādu jaunu dokumentu – policijas vai tiesas lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu, kas UR liegs pieņemt lēmumu. Tad varētu saglabāties līdzšinējā situācija, kad LK ir divas valdes un padomes un ir strīds par to, kura no tām ir leģitīma.

UR, kuram jāreģistrē izmaiņas LK padomē, darbojas Vienotības pārstāvja, tieslietu ministra Aigara Štokenberga pārraudzībā. Viņš Pietiek nekādus komentārus par gaidāmo lēmumu un tā politiskajām sekām nevēlējās sniegt, uzsverot, ka UR savus lēmumus pieņem neatkarīgi. Jautāts, vai gadījumā, ja izmaiņas LK tiks apstiprinātas, tas nesarežģīs attiecības koalīcijā, Štokenbergs atgādināja, ka „Lembergs jau nav akcionārs un viņš akcionāru sapulcē nepiedalījās”.

Pietiek norādīja kāds informēts avots, UR pirmdien pieņemtais lēmums, lai gan neietver piektdien notikušās LK akcionāru sapulces atzīšanu par notikušu, juridiski tomēr uzskatāms par tās atzīšanu. Līdz šim UR ir turējies pie tāda likuma normu tulkojuma, kas ļāvis LK saglabāt Lembergam izdevīgo spēku samēru. UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis šonedēļ atrodas slimības atvaļinājumā.

ZZS varētu atspēlēties

Tas, ka ZZS patronam Lembergam izšķirošais UR lēmums par izmaiņu reģistrēšanu LK padomē bija gaidāms tieši dienā, kad Saeima lēma par 2011. gada budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, parlamentā budžeta balsojuma gaidīšanai piešķīra papildu nervozitāti.

Debates par budžetu ieilga, un bija skaidrs, ka gala balsojums notiks jau pēc pulksten 17, kad UR līdz ar darba laika beigām paziņos lēmumu par LK. Kuluāru runas, ka UR pirmdien galīgo lēmumu nepieņems, radīja pārliecību, ka ZZS tomēr nobalsos par budžeta pieņemšanu. „Mēs esam laimīgi, ka [UR] gala lēmums būs rīt,” pirmdienas pēcpusdienā īsi pirms pulksten 17 Pietiek atzina kāds vadošs Vienotības politiķis ar nosacījumu, ja netiks oficiāli citēts.

Balsojums par budžetu notika īsi pēc pulksten 19, un par tā pieņemšanu disciplinēti nobalsoja visi zaļo zemnieku deputāti. 2011.gada budžetu pieņēma ar 54 valdošās koalīcijas – Vienotība + ZZS – balsīm.

Tomēr jau budžeta debašu gaitā pirmdien ZZS sāka raidīt signālus, ka varētu nenobalsot par grozījumiem 2011.gada budžetā, kas, visticamākais, būs nepieciešami drīz pēc tā pieņemšanas.

„Vēl jau par budžeta grozījumiem ir jānobalso,” pirmdien Saeimas kuluāros zīmīgi izmeta ZZS lēmumu pieņēmējiem pietuvinātais Kārlis Boldiševics, kad Pietiek viņam kā LK līdzšinējam padomes loceklim pajautāja, vai viņš cer saglabāt šo amatu.

Šī replika piešķir citu saturu ZZS pāris stundu vēlāk Saeimas frakcijas līdera Augusta Brigmaņa izteiktajam brīdinājumam, ka Valda Dombrovska valdībai var nebūt zaļo zemnieku balsu, ja sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tiks panākta vienošanās par budžeta grozīšanu 2011. gada sākumā, meklējot, kā deficītu konsolidēt vēl par papildu 50 miljoniem latu.

To, ka Lemberga kontrolētā ZZS pirmdien izvēlējās raidīt publiskus signālus par draudiem budžeta grozījumu pieņemšanai, iespējams, var tulkot arī kā zīmi, ka nekāda aizkulišu politiskā vienošanās par LK nav panākta.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...