Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četru gadu cietumsodu par kukuļņemšanu 2015. gadā izcietušais bijušais Rīgas pašvaldības ierēdnis Vilnis Štrams nu atradis jaunu izaicinājumu – kopā ar dzīvesbiedri, advokāti Vitu Liberti viņš ir nodibinājis fondu VV Arts Foundation, „piestiprinājies” pat Latvijas simtgades programmai un jau meklē finansētājus fonda projektiem.

Kā zināms, "atsēdējis" tikai daļu no viņam piespriestā astoņu gadu cietumsoda, pirms trim gadiem iznākot no cietuma, Štrams publiski pavēstīja, ka ir palicis ne tikai bez sievas, veselības un īpašumiem, bet arī bez nebaltai dienai atstātajiem iekrājumiem, kurus piesavinājies kāds vārdā nenosaukt ļaundaris.

Taču jau 2016. gadā bijušais notiesātais kukuļņēmējs bija atguvies un dzeltenajai presei stāstīja, kā kopā ar advokāti Liberti pavadījis romantiskas brīvdienas Marokā, Marrākešas pilsētā apmetoties viesnīcā, kur numuriņš par nakti maksā no 600 līdz pat 6000 eiro.

Savukārt nu Štrams ir atradis arī jaunu nodarbošanos, - kopā ar Liberti un mākslas zinātnieku Jāni Borgu viņš nodibinājis fondu VV Arts Foundation (VV Foundation), kurš jau paspējis iekļauties Latvijas simtgades programmā ar tā organizētu latviešu izcelsmes gleznotāja Lara Strunkes personālizstādi.

Pietiek ir zināms, ka Štrama jaunais fonds darbību Latvijā ir sācis ne tikai ar izstādi, bet arī ar finansējuma meklējumiem, potenciālos naudas devējus meklējot ar dažādām metodēm.

Tiem tiek izklāstīts, kā fonds – protams, ja Štramam izdosies piesaistīt pietiekami līdzekļu – gatavojoties nodarboties ar laikmetīgās mākslas pieejamības un izglītības veicināšanu, kā arī internacionālu „saturiski kvalitatīvu” izstāžu producēšanu. Tāpat Štrama fonds ieplānojis Pāvilostā izveidot Latvijā pirmo mākslinieku rezidenci.

„Fonds vēlas veicināt vietējās radošās vides sadarbību ar citvalstu māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, mūziķiem un citu radošu profesiju pārstāvjiem. Gan izstādes, gan rezidenci plānots attīstīt kopā ar izglītības programmu, kas sevī ietver lekcijas, sarunas ar kuratoriem, performances, studiju vizītes un citus pasākumus,” teikts fonda pašreklāmas tekstā.

Tiesa, Latvijas Uzņēmumu reģistrā neviens Štrama dibināts nodibinājums nav atrodams, taču, kā stāsta Liberte, tas skaidrojams ar to, ka jaunais Štrama fonds ir reģistrēts Lielbritānijā.

Jāpiebilst, ka Štramam naudas piesaistīšanas joma nav sveša.

2011. gadā atklājās - Štrams izmeklētājiem jau pēc aizturēšanas esot atzinis, ka no uzņēmēja Igora Ivanova jau 2007. gadā mājas būvniecībai Mežaparkā, Ezermalas ielā, aizņēmies 300 tūkstošus eiro.

Tieši šīs naudas daļa – vairāk nekā 123 tūkstoši eiro – tad arī esot tā, kas skaidrā naudā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā bieži figurējušajās 500 eiro banknotēs tikusi atrasta Štrama dzīvoklī Rūpniecības ielā, kad tur jau pēc amatpersonas aizturēšanas notikusi kratīšana.

Štrams izmeklētājiem apgalvojis, ka naudu no Ivanova esot aizņēmies tāpēc, ka uzskatot viņu par savu draugu, ko pazīstot vairāk nekā piecus gadus. Aizdevums noformēts ar parādzīmi tikai vienā eksemplārā, kura palikusi pie Ivanova un turklāt neesot arī tikusi apstiprināta pie notāra, - Štrama rīcībā nekādi darījuma dokumentāli apliecinājumi vispār neesot bijuši.

Lai gan „aizņēmumu” Štrams no ģimenes drauga ņēmis laikā, kad nekustamo īpašumu krīze nebija sākusies un banku hipotekārie kredīti bija viegli pieejami, amatpersona tomēr izvēlējusies ņemt aizņēmumu no Ivanova un par to viņam maksāt 10% procentu likmi. Aizņēmums saskaņā ar Štrama apgalvojumu esot ņemts uz trim gadiem, taču draugs pieļāvis arī iespēju atdošanas termiņu vajadzības gadījumā vēl pagarināt.

„Aizņēmumu” ar augsto procentu likmi Štrams turklāt ņēmis, neraugoties uz to, ka viņam pašam saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju bankā bezskaidrā naudā glabājušies vairāk nekā 365 tūkstoši eiro, turklāt viņš vēl izsniedzis 80 tūkstošu latu aizdevumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft