Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk un bez kā jāiztiek. Tā ir lietu kārtība, kas saprotama un pamatojama ikvienā saimniecībā, uzņēmumā, ģimenē, mikro, makro ekonomikā. Kur sava daļa darbam un iztikai, sava attīstībai, sava veselībai, izglītībai, mākslai un citam dvēseliskajam.

Kultūra nav saimnieka lieta?
Andris Upenieks 
Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk un bez kā jāiztiek. Tā ir lietu kārtība, kas saprotama un pamatojama ikvienā saimniecībā, uzņēmumā, ģimenē, mikro, makro ekonomikā. Kur sava daļa darbam un iztikai, sava attīstībai, sava veselībai, izglītībai, mākslai un citam dvēseliskajam.
 Īsi sakot, saimnieks var atļauties tik, cik var atļauties, ar skaidru galvu uzmanot vajadzības un to secību, lai saimniekošana būtu gudra un kulturāla. Tā vajadzētu būt arī valstī. Bet valstī ziņo, ka Dziesmu svētkiem pietrūkst vēriena. Ka iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, bet estrādei jākļūst aizvien lielākai. Arī tai būvdarbu tāmē, kā jau tas valsts pasūtījumiem, iepirkumiem gluži piedienīgi, izskatās, ka rēķina summai vienas nulles par daudz.
Kurš gan tagad riskētu ar tādu tumsonību, teikdams, ka mums nevajadzēja būvēt Gaismas pili? Vajadzēja! Bet nevis pili, bet bibliotēku ar veselīgām un drošām grāmatu krātuvēm, ar mājīgām un ērtām lasītavām, modernām tehnoloģijām aprīkotu bibliotēku, nevis stikla kalnu ar restorānu, kura nosaukuma izdoma vien sapinas nekulturālajā, nemaz nerunājot par to, - kāda zīmuļa (velna) pēc nacionālajā gudrību krātuvē vajadzīgs restorāns? Saimnieka lieta prasa, kurš saimnieks būvē sev māju ar tukšu vidu, ar gaisa kubikmetriem, kuri jāapsilda tik un tā? Būvē ēku ar stikla sienām, jumtu, kas ziemā saldē, vasarā karsē un kvēpinās, būvē ēku, kura tik dārgi mazgājama no iekšpuses un ārpuses, būvē ēku, kas saimnieka makam nav viegli uzceļama un ir tik satriecoši smagi uzturama, ka jau tagad prasa 22 miljonus gluži jaunas ēkas remontiem…
Tas, ka kultūra allaž pabērna lomā, arī diez vai taisnība. Varbūt īstenība tur, ka saimnieks (valsts) ar kultūras (valsts) naudu nerīkojas kulturāli. Piemēram? Bibliotēka varēja paredzēt un tai bija jāparedz, ka jumtu knābās putni un ka superdārgās flīzes būs jālauž augšā, ja mezglus un komunikāciju mezglus sameistaro pa roku galam - gluži tāpat kā maximās ar šaušalīgām sekām… Kultūra ar savu (nodokļu maksātāju) naudu allaž uzvedas kulturāli, kad mērķis (naudīgu ambīciju izskatā) attaisno līdzekļus? Nu nē! Piemērus? Lūdzu! 
Kultūras centra vai ministrijas (kāda starpība?) atvēzienu tādā nozīmē, ka simtgades dziesmu un deju svētki nevar iztikt bez vairāk kā miljonu eiro vērta tautiska uzveduma, par kautrīgu un kulturālu nesauksi. Vēl vairāk, ja mērķi sapinas apšaubāmos līdzekļos. Tautiskā iecere ar to vien grūti iedomājama, ja senlatviešu gars jāietērpj stilizētā auduma matērijā, kas importējama no ārzemēm un šujama par naudu, kuras kultūras vadonībai nav… Toties Augstprātības kundze no ministrijas aizpļāpājas arī līdz demagoģijai: nu, ja dejotāji grib ietaupīt (ministres kundze negrib?), lai šuj paši… Vēl viens piemērs. Labi zināmajam deju virsvadītājam pēkšņi piedzimst ģeniāla (ie)doma – jāizrauj no zemes daži tūkstoši dzīvu eglīšu ar visām saknēm, tādām pašam dzīvām jānodīrā āda, un tikai ar tādu oriģinālu pieeju dejā būs redzama vien pašam pārcilvēkam saprotama enerģija, simbolika, kas bez ādu maukšanas nav iespējama… Un kā ar domāšanu dziļumā un plašumā, ja doma pat nesniedzas līdz tam, ka arī sponsoru nauda, kas izmesta vējā, ir valsts nauda, kas, ieguldīta ekonomikā, pildītu valsts budžetu, no kuras pārtiek arī kultūra, ja uzvedas kulturāli…
Vai kultūras gudrībai nav jāizsver savas darbošanās rocība un kārtība, nevis jāizslejas pazemotās un apvainotās stājā, kura tik ērta ar apnikušo – mēs prasām, mums nedod, mūs nesaprot!? Pašai valstij arī beidzot jāatzīst, ka no miljonu vērtiem svētkiem, kuri mums notiek vienā laidā, kulturāla summa jāatvēlē jumtiem, griestiem, grīdām, stutēm, mutēm, atsakoties no tā salūta, no tā ūdens ekrāna, no tā tēriņu krāna un no tām svētku plaukšķenēm, kuras nevar atļauties Saimnieks nevienā ģimeniskā, nevienā valstiskā nozarē. Saimnieka prioritāte ir saimniekošanas rocība un kultūra, nevis tukši, dārgi un banāli blīkšķi debesīs. 

Īsi sakot, saimnieks var atļauties tik, cik var atļauties, ar skaidru galvu uzmanot vajadzības un to secību, lai saimniekošana būtu gudra un kulturāla. Tā vajadzētu būt arī valstī. Bet valstī ziņo, ka Dziesmu svētkiem pietrūkst vēriena. Ka iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, bet estrādei jākļūst aizvien lielākai. Arī tai būvdarbu tāmē, kā jau tas valsts pasūtījumiem, iepirkumiem gluži piedienīgi, izskatās, ka rēķina summai vienas nulles par daudz.

Kurš gan tagad riskētu ar tādu tumsonību, teikdams, ka mums nevajadzēja būvēt Gaismas pili? Vajadzēja! Bet nevis pili, bet bibliotēku ar veselīgām un drošām grāmatu krātuvēm, ar mājīgām un ērtām lasītavām, modernām tehnoloģijām aprīkotu bibliotēku, nevis stikla kalnu ar restorānu, kura nosaukuma izdoma vien sapinas nekulturālajā, nemaz nerunājot par to, - kāda zīmuļa (velna) pēc nacionālajā gudrību krātuvē vajadzīgs restorāns? Saimnieka lieta prasa, kurš saimnieks būvē sev māju ar tukšu vidu, ar gaisa kubikmetriem, kuri jāapsilda tik un tā? Būvē ēku ar stikla sienām, jumtu, kas ziemā saldē, vasarā karsē un kvēpinās, būvē ēku, kura tik dārgi mazgājama no iekšpuses un ārpuses, būvē ēku, kas saimnieka makam nav viegli uzceļama un ir tik satriecoši smagi uzturama, ka jau tagad prasa 22 miljonus gluži jaunas ēkas remontiem…

Tas, ka kultūra allaž pabērna lomā, arī diez vai taisnība. Varbūt īstenība tur, ka saimnieks (valsts) ar kultūras (valsts) naudu nerīkojas kulturāli. Piemēram? Bibliotēka varēja paredzēt un tai bija jāparedz, ka jumtu knābās putni un ka superdārgās flīzes būs jālauž augšā, ja mezglus un komunikāciju mezglus sameistaro pa roku galam - gluži tāpat kā maximās ar šaušalīgām sekām… Kultūra ar savu (nodokļu maksātāju) naudu allaž uzvedas kulturāli, kad mērķis (naudīgu ambīciju izskatā) attaisno līdzekļus? Nu nē! Piemērus? Lūdzu! 

Kultūras centra vai ministrijas (kāda starpība?) atvēzienu tādā nozīmē, ka simtgades dziesmu un deju svētki nevar iztikt bez vairāk kā miljonu eiro vērta tautiska uzveduma, par kautrīgu un kulturālu nesauksi. Vēl vairāk, ja mērķi sapinas apšaubāmos līdzekļos. Tautiskā iecere ar to vien grūti iedomājama, ja senlatviešu gars jāietērpj stilizētā auduma matērijā, kas importējama no ārzemēm un šujama par naudu, kuras kultūras vadonībai nav… Toties Augstprātības kundze no ministrijas aizpļāpājas arī līdz demagoģijai: nu, ja dejotāji grib ietaupīt (ministres kundze negrib?), lai šuj paši… Vēl viens piemērs. Labi zināmajam deju virsvadītājam pēkšņi piedzimst ģeniāla (ie)doma – jāizrauj no zemes daži tūkstoši dzīvu eglīšu ar visām saknēm, tādām pašam dzīvām jānodīrā āda, un tikai ar tādu oriģinālu pieeju dejā būs redzama vien pašam pārcilvēkam saprotama enerģija, simbolika, kas bez ādu maukšanas nav iespējama… Un kā ar domāšanu dziļumā un plašumā, ja doma pat nesniedzas līdz tam, ka arī sponsoru nauda, kas izmesta vējā, ir valsts nauda, kas, ieguldīta ekonomikā, pildītu valsts budžetu, no kuras pārtiek arī kultūra, ja uzvedas kulturāli…

Vai kultūras gudrībai nav jāizsver savas darbošanās rocība un kārtība, nevis jāizslejas pazemotās un apvainotās stājā, kura tik ērta ar apnikušo – mēs prasām, mums nedod, mūs nesaprot!? Pašai valstij arī beidzot jāatzīst, ka no miljonu vērtiem svētkiem, kuri mums notiek vienā laidā, kulturāla summa jāatvēlē jumtiem, griestiem, grīdām, stutēm, mutēm, atsakoties no tā salūta, no tā ūdens ekrāna, no tā tēriņu krāna un no tām svētku plaukšķenēm, kuras nevar atļauties Saimnieks nevienā ģimeniskā, nevienā valstiskā nozarē. Saimnieka prioritāte ir saimniekošanas rocība un kultūra, nevis tukši, dārgi un banāli blīkšķi debesīs. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...