Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas tad ir tie iemesli, kādēļ liberāļi aizstāv necaurspīdīgu un nekontrolētu “savējo klubiņu", kas no valsts budžeta dāļā “piešprices” NVO, kuras saņem dāsnas mēķdotācijas no onkuļa, kura maks ir daudzreiz biezāks par Latvijas gada budžetu? Apkopoju dažus krāšņus iemeslus – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības piemērus bez tiem, kuri jau aprakstīti iepriekš.

1. Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.

Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro. Pētījuma veicēju, aptuveni pusi no kuru pasūtījumiem nodrošina Zviedrijas valsts un pašvaldības, mājaslapa atklāj līdzšinējos darbības virzienus – teju visi par publisko finansējumu veiktie pētījumi veltīti tādām tēmām kā imigrantu “labturība”, LGBT personu tiesības un dženderisms. Piemēram, šī centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Jāatgādina, ka krietni mazākas summas no valsts budžeta, ko bija plānots atvēlēt “Iļģu” koncertam un “Līvu” albumam, izpelnījās grandiozu sašutumu medijos un sabiedrībā, tostarp tās liberālajā daļā.

http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10338%3ANosledzies-izmeginajumprojekts-par-dzimuma-aspekta-ietekmes-analizi-valsts-un-pasvaldibu-budzeta-procesos-Latvija&catid=14%3AJaunumi&Itemid=186&lang=lv

https://oxfordresearch.se/publications/studie-av-asylsokande-hbt-personer-i-sverige/

2. Melnais humors – pieredzes apmaiņas komandējums, lai iepazītu Zviedriju kā labās prakses piemēru imigrācijas politikā:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

3. Semināri par pedagoģisko darbs daudzkultūru klasēs:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

4. Antidiskriminācijas plakāti – daži jēdzīgi, daži – ne tik ļoti…:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

5. Dažādības veicināšana uzņēmējdarbībā Latvijā – pēc pētījuma un brošūras var noprast, ka principā vēlamais galaiznākums būtu kvotas darbaspēkam, jo uzņēmējiem pārmests, ka tikai x % mērķtiecīgi piesaista darbiniekus no dažādām sabiedrības grupām (dzimuma, etniskām utt.). Tiek runāts par sistemātisku dažādības vadības ieviešanu un auditu uzņēmumos. Rekomendē uzņēmumiem sadarboties ar NVO, kas var sniegt vērtīgu pieredzi dažādošanā.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

https://issuu.com/…/docs/brosura_dazadibas_vadiba_nakotnes_p

6. Pētījums par to, kāpēc Latvijā vadošos amatos ir par maz sieviešu. Galarezultātā tapis “neatsverams” palīgs Latvijas ekonomikai – buklets uzņēmējiem ar ieteikumiem, kā vienādot vīriešu un sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

http://www.sif.gov.lv/…/peti…/Safege_brochure_internetam.pdf

7. Par trešo valstu pilsoņu iesaisti, diskriminācijas novēršanu utt. Šeit pētīti arī termiņuzturēšanās atļauju pircēji, un ekspertes (Akule un Golubeva (Attīstībai/Par!)) gaužas par ļoti ierobežoto iespēju piedalīties politiskajos procesos, t.i., vēlēt un KANDIDĒT. Esot arī par maz NVO, kas tieši pārstāv imigrantus.

“Nepieciešamā rīcība: Attīstīt un atbalstīt izveidoto trešo valstu pilsoņu konsultatīvo institūciju darbību, kā arī veicināt pašu trešo valstu pilsoņu iniciatīvu attīstību sabiedriskās aktivitātes jomā. Turpināt diskusiju par nosacījumiem (t.sk. uzturēšanās ilgums, tiesiskais statuss, nodokļu maksājumi u.c.) trešo valstu pilsoņiem, lai iegūtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un dibināt politiskās partijas.”

http://www.sif.gov.lv/…/tres…/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf

8. Jau 2013. gadā gaida multikulturālismu Latvijā un rīko apmācības starpkultūru komunikācijā. Jāpiebilst, ka vismaz viena no figurējošajām ekspertēm – Liesma Ose (Attīstībai/Par!) – 2015. gadā parakstījusi t.s. “160 velkamistu vēstuli”. Imigrācija raksturota kā neizbēgams process un Latvija - kā “daudzkultūru sabiedrība”.

http://www.sif.gov.lv/…/20…/STARPKULTURU_KOMUNIKACIJA_lv.pdf

Uzskaitītas, piemēram, šādas bažas:

“Atskaitot sabiedriskās politikas centra Providus pētījumos pamatoto imigrantu aizstāvību, Latvijas sabiedrībā trūkst plaši izdiskutēta viedokļa par imigrantiem kā darbaspēka (kvalificēta un mazāk kvalificēta) resursu Latvijas demogrāfiskajā situācijā.

“Visnopietnākais šķērslis migrantiem kļūt par Latvijas pilsoņiem ir prasība atteikties no migrantu izcelsmes valsts pilsonības, proti, Latvija nepieļauj dubultpilsonību.”

Tiek atklāti reklamēts postmodernisms, kultūrfeminisms un tradicionālo uzskatu dekonstrukcija (tieši šādi termini arī tiek lietoti): “Dekonstrukciju iespējams īstenot tad, ja ideoloģiskās konstrukcijas, kurās pie varas esošie pamato pašu sludināto cilvēku un sociālo grupu hierarhiju, nepieņem kā dotas un neapšaubāmas. Tās tiek aplūkotas sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Dekonstruētājs/a tekstā atklāj aizspriedumus (piem., visi vīrieši ir cūkas, visas sievietes ir dumjas „blondīnes”), novērtē tos kā problemātiskus un apšauba. Tā veidojas iekļaujošāka realitātes izpratne.”

“Modernā antropoloģija, socioloģija un citas sociālās zinātnes vairs neidentificē kultūru ar tautu.”

Citāti: “Kultūra nav kā acu krāsa vai pēdas izmērs, tradīcijas un paradumi arī mainās. Kā notiek pārmaiņas kultūrā? Pirmajā posmā sabiedriskās domas līderi, žurnālisti, politiķi noteiktu interešu grupu iespaidā pārdefinē sabiedrisko diskusiju pamatsimboliku, piemēram, par imigrantu tiesībām. Otrajā posmā šo vārdos nosaukto simbolisko pārmaiņu institucionalizē, ietver likumdošanā (imigrantu sociālās, ekonomiskās un politiskās līdzdalības tiesībās u.c.). Trešajā un absolūti nepieciešamajā posmā pārdefinētais simbols kļūst par sociālajā telpā mītošo cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu (iecietību pret cilvēkiem, kas runā citā valodā un izskatās savādāk, ieaudzina ģimenē). Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.”

Un vēl viens: “Realitāte gan atšķiras no tā, ko konstruē konservatīvie domātāji un politikas veidotāji. Globālajā pasaulē, kas kļūst arvien plakanāka un kur robežas tiecas izplūst, sociālās identitātes, kā vecums, profesija, izglītība un citas, pakāpeniski ieņem etnisko identitāšu vēsturisko vietu.”

Un vēl viens: “21.gadsimtā neviena nacionālā kultūra vairs nav redzama un uztverama vēsturiski autentiskā veidā. Kā aplūkojām iepriekš, tā nemitīgi mainās un ietekmējas no citām – mijiedarbībā esošām kultūrām. Tāpēc skolā mācīt starpkultūru komunikāciju, informāciju par kultūrām smeļot no kultūras vēstures, piemēram, Starpkultūru komunikācijas un kultūrdialoga konteksts uz 19.gs. krievu literatūras šedevru bāzes, latviešu eposa ” Lāčplēsis”, franču impresionisma un līdzīgām
neapšaubāmām kultūras vēstures liecībām, nebūtu īsti godīgi. Mēs krāptu jauniešus, mācot to, kas dzīvo kultūras atmiņā, un nostādītu cilvēkus svešā kultūrvidē neērtā lomā.”

Krievvalodīgo "tiesību aizskārumu" pamato ar atsauci uz Borisa Cileviča (“Saskaņa”) pētījumu.

“To, ka vēsturiski esam daudzkultūru sabiedrība, vēstures gaitā gūtā “upura” trauma nacionāli orientētajiem politiķiem liedz skaļi atzīt. Un tam nāk līdzi visas jau labi zināmās problēmas, kuras izraisa tīksmināšanās par vēstures gaitā nodarītajām pārestībām un maziska atriebība, spēlējoties ar cilvēktiesību ierobežošanu izglītības, saziņas jomā krievvalodīgās minoritātes pārstāvjiem (VSSA paziņojums 2010. gadā sievietēm par bezmaksas dzemdes vēža skrīningu tikai latviešu valodā). Latvija ir parakstījusi un ratificējusi ar atrunām Vispārējo Mazākumtautību tiesību konvenciju, bet tās ieviešanas process ir aizkavēts politiskas gribas trūkuma dēļ, to apliecina ikgadējie ēnu ziņojumi un pētījumi (Muižnieks, 2007, 2010, Dimitrovs, Cilēvičs, 2008).”

Viss šis pētījums ir līdzīgā garā.

9. SIF pētnieka raksts ar piebildi: “Šis raksts satur nepiedienīgus vārdus un nav piemērots bērniem.”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr3.pdf

“Noliegums nav risinājums. Jaunu sociālo konstrukciju radīšanā noder trešās vides
radīšana un/vai nosacījumu izvērtēšana.” u.c.

10. SIF pētnieces raksts par starpkultūru komunikāciju un “dažādības vadību”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr2.pdf

“Jaunais gadsimts ienesis jaunu paradigmu maiņu – integrācija, abpusēja cieņa un iespēju vienlīdzība ir uzmanības centrā. Dažādība tiek apzināti izmantota, lai organizācijas mācītos un attīstītos. Organizācijas vairs nemeklē tikai augsti kvalificētus darbiniekus, bet arī darbiniekus, kuriem papildus augstai kvalifikācijai ir arī dažādas identitātes un kompetences.”

11. Projekts “EQUAL”

“Projekta mērķis bija mazināt sieviešu un vīriešu profesiju dalījumu un nodrošināt vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem darba tirgū.”

Analizēta sieviešu nodarbinātība mašīnbūvē, metālapstrādē un elektrotehnikā un dzimumlomu stereotipu ietekme uz to:

http://equal.sif.gov.lv/rezultati_stereotipi.html

Attēlā – SIF padomes loceklis Edgars Rinkēvičs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...