Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Policijas darbiniekam ir jāpieņem, ka operatīvais transportlīdzeklis brauc novērst notikumu, kam var būt smagākas sekas nekā tam, ja operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu," - šāda ir Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža oficiālā izvairīgā atbilde uz Pietiek iesniegumu, kas bija tapis pēc līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas slavenā "zemā lidojuma" pa Bauskas šoseju.

Šajā iesniegumā Ķuzim tika pieprasīts - minot  kā konkrētos normatīvos aktus un to konkrētos pantus/punktus, sniegt skaidrojumu, kā tieši Valsts policijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem jārīkojas gadījumos, ja tās darbinieki konstatē, ka automašīna, ko viņi uzskata par operatīvo transportlīdzekli, pārkāpj šādam transportlīdzeklim pieļaujamos ātruma pārsniegšanas "griestus" un līdz ar to nopietni apdraud iedzīvotāju dzīvību un drošību.

Ķuzis savā oficiālajā atbildē, kas tapusi, pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteiktos termiņus, citu satiksmes dalībnieku un gājēju apdraudējumu vispār nepiemin, un tāpat Valsts policijas priekšnieks viņa parakstītajā dokumentā rada priekšstatu, ka Valsts policijas darbiniekiem esot iespēja tikai pieļaut, ka operatīvais transportlīdzeklis "iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu", bet ne to noteikt.

Savā atbildē Valsts policijas priekšnieks atsaucas uz Pietiek jau aprakstīto situāciju, ka līdztekus ārējo normatīvo aktu prasībām ceļu policistiem ir jāievēro arī Valsts policijas 2010.gada 22.februāra Noteikumi Nr.5 „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā", kas dod iespēju jebkuram transportlīdzeklim ar speciālajiem gaismas signāliem nesodīti pārkāpt satiksmes noteikumus atbilstoši tā vadītāja vai pasažiera vēlmēm.

Saskaņā ar šo Valsts policijas noteikumu 75.1.punktu policijas norīkojumam aizliegts apturēt operatīvo transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ir informācija par šī transportlīdzekļa nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīga nodarījuma veikšanā, ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Visos citos gadījumos, lai kā arī transportlīdzeklis pārkāptu satiksmes noteikumus (kaut gan Ministru kabineta apstiprinātos noteikumos ir norādīti ātruma ierobežojumi, ko nedrīkst pārkāpt arī operatīvie transportlīdzekļi), tas saskaņā ar Ķuža skaidrojumu ir faktiski neapturams un tā vadītājs - attiecīgi nesodāms.

"Vienlaikus paskaidroju, ja transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē kā operatīvais transportlīdzeklis, policijas darbinieks, kas attiecīgajā ceļa posmā veic satiksmes uzraudzību, uzskata, ka šis operatīvais transports pilda neatliekamus dienesta uzdevumus, kas norādīti Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - CSN) 42.punktā," skaidro Ķuzis.

Policijas darbiniekam esot "jāpieņem, ka operatīvais transportlīdzeklis brauc novērst notikumu, kam var būt smagākas sekas, nekā tam, ja operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tādējādi Noteikumos ietverta norma ar aizliegumu apturēt operatīvo transportlīdzekli".

Interesanti, ka Ķuzis, neraugoties uz viņa apliecināto šādu transportlīdzekļu vadītāju nesodāmību un neaizturamību, vienlaikus tomēr apgalvo, ka "Valsts policija nekādā gadījumā netraktē CSN tādā veidā, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem ir tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus".

"Vršu Jūsu uzmanību uz apstākli, ka, lai personu sauktu pie atbildības par tiesību normu pārkāpumu, tās vaina ir jāpierāda normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Valsts policija informē, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem no CSN atļauts atkāpties tikai CSN paredzētajos gadījumos, pārējos gadījumos, kas izriet no Noteikumu 75.1.punkta, pārkāpumi jāfiksē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai," apgalvo Ķuzis, gan nepaskaidrojot, kādā veidā, ņemot vērā viņa aprakstīto reālo situāciju, būtu iespējams fiksēt šādu pārkāpumu, piemēram, "zemu lidojošajai" Āboltiņas mašīnai ar Drošības policijas eskortu.

Pietiek jau informējis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks par konkrēto gadījumu pirms mēneša atbildēja īsi - jūs vispirms pamēģiniet kādam pierādīt, ka šādi pārkāpumi vispār ir bijuši!

"Drošības policijas rīcībā šobrīd nav objektīvu faktu, kas apstiprinātu apgalvojumu par vēstulē minētā transportlīdzekļa pārvietošanos ar ātrumu 150 km/h ārpus apdzīvotas vietas un 100 km/h – apdzīvotā vietā. Jāatzīmē, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu var konstatēt tikai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un to var izdarīt tikai iestādes, kam likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Šī iemesla dēļ apgalvojums par braukšanu ar minēto ātrumu ir spekulatīvs," skanēja Drošības policijas oficiālā atbilde.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...