Lato Lapsa vēršas Ģenerālprokuratūrā, apstrīdot KNAB lēmumu nesākt kriminālprocesu Vīķes-Freibergas pulksteņa lietā
PIETIEK20.09.2017.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa ir vērsies ar iesniegumu LR Ģenerālprokuratūrā, apstrīdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu nesākt kriminālprocesu Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietā”, neraugoties uz jaunajiem faktiem, ko paskaidrojumos KNAB ir sniedzis bijušais Vīķes-Freibergas „lietu kārtotājs” Juris Ruško. Vienlaikus iesniegums nosūtīts arī KNAB, pieprasot publiskot pilnus Ruško paskaidrojumus, kuri sniegtu sabiedrībai skaidrību – kuras augstas amatpersonas vēl bijušas iesaistītas šajā valsts apzagšanas un apkrāpšanas shēmā. Pietiek šodien publicē abus iesniegumus.
Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai
Šā gada 27. martā vērsos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar šāda satura iesniegumu:
„Vēršos pie Jums saistībā ar jauniem faktiem, kas nonākuši manā rīcībā sakarā ar KNAB izmeklētāja K. Dreimaņa 2008. gada 12. septembra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar bijušajai Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai uzdāvināto markas Rado rokaspulksteni.
Kā zināms, 2008. gadā pastāvēja aizdomas, ka šo rokaspulksteni kā valsts amatpersonai tās pienākumu pildīšanas laikā pasniegtu dāvanu minētā V. Vīķe-Freiberga ir prettiesiski piesavinājusies, tā nodarot valstij nozīmīgus materiālus zaudējumus.
Taču kriminālprocess saistībā ar šiem faktiem netika sākts, jo Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas paziņoja, ka minētais rokaspulkstenis kā defektīvs esot ticis iznīcināts, savukārt minētā V. Vīķe-Freiberga, kā liecina manis saņemta KNAB izziņa no 22.03.2017 (iesnieguma pielikumā – izziņas kopija), KNAB uzrādījusi identisku rokaspulksteni, kuram bijis cits identifikācijas numurs nekā tam, kas bija saņemts kā amatpersonas dāvana (iesnieguma pielikumā – kopija no grāmatā „Va(i)ras virtuve” publicētā Valsts prezidenta kancelejas dāvanu reģistra).
Tagad manā rīcībā ir nonākuši dokumenti, kas liecina, ka, iespējams, minētā V. Vīķe-Freiberga ir tīši un ļaunprātīgi maldinājusi KNAB šajā lietā, lai slēptu minētās dāvanas piesavināšanās faktu.
Šie dokumenti, kurus pievienoju šim iesniegumam, rāda, ka neilgi pirms nopratināšanas KNAB, 2008. gada 22. jūlijā bijušā V. Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieka J. Ruško dēls A. Ruško steidzamības kārtā ir Vācijas internetveikalā iegādājies un ar kurjerpastu saņēmis rokaspulksteni, kas ir bijis identisks V. Vīķes-Freibergas dāvanā saņemtajam un it kā iznīcinātajam.
Šie dokumenti liek domāt, ka minētais rokaspulkstenis Vācijas internetveikalā ir ticis iegādāts ar nolūku maldināt tiesībsargāšanas iestādes, lai minētā V. Vīķe-Freiberga varētu to uzrādīt KNAB kā pulksteni, ko viņa it kā esot iegādājusies jau ilgi iepriekš, un tādējādi varētu kliedēt aizdomas par to, ka viņa patiesībā piesavinājusies valstij piederošo rokaspulksteni – amatpersonas saņemtu dāvanu.
Šos faktus ir viegli iespējams pārbaudīt ar kriminālprocesa metodēm, noskaidrojot pulksteņa identifikācijas numuru, ko Vācijas internetveikalā iegādājies A. Ruško, salīdzinot to ar V. Vīķes-Freibergas uzrādītā pulksteņa identifikācijas numuru, kā arī nopratinot A. Ruško, J. Ruško, V. Vīķi-Freibergu un, iespējams, vēl citas noziedzīgajā grupā iesaistītās personas, kuras līdzdarbojušās iespējamā noziedzīgā nodarījumā – valsts mantas piesavināšanā un zādzībā, dienesta stāvokļa un ietekmes ļaunprātīgā izmantošanā.
Tāpēc aicinu KNAB saskaņā ar jaunatklātiem faktiem šajā lietā sākt kriminālprocesu un informēt mani par veiktajām darbībām saistībā ar manu iesniegumu.”
Šim iesniegumam biju pievienojis dokumentu kopijas uz 17 lapām.
Uz šo iesniegumu saņēmu KNAB dokumentu, kurā bija norādīts, ka saistībā ar manu iesniegumu un tajā minētajiem faktiem ir sākta resoriskā pārbaude.
Savukārt šā gada 21. augustā esmu saņēmis ar šā gada 15. augustu datētu KNAB dokumentu, kurā minēts, ka, „izvērtējot resoriskās pārbaudes materiālus un atteikuma materiālu Nr.22 kopumā un to savstarpējā sakarībā konstatēts, ka Jūsu iesniegums nesatur jaunatklātus faktus vai ziņas, kas būtu par pamatu KNAB izmeklētāja K.Dreimaņa 2008.gada 10.septembra “Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu” atcelšanai un kriminālprocesā uzsākšanai par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu valsts institūciju dienestā”.
Saņemot manu oficiālu iesniegumu, pieprasot KNAB nodrošināt man iespēju iepazīties ar it kā četrarpus mēnešus veiktās resoriskās pārbaudes materiāliem, lai pārliecinātos, vai šī pārbaude ir veikta objektīvi un mērķtiecīgi, un attiecīgi pēc tā pieņemtu lēmumu, vai pārsūdzēt atteikumu sākt kriminālprocesu, KNAB man ir devis šādu iespēju.
Iepazīstoties ar anonimizētajiem pārbaudes lietas materiāliem, esmu konstatējis, ka pārbaude ir notikusi formāli, neveicot būtiskas darbības, kas varētu nodrošināt patiesības noskaidrošanu, un nereaģējot uz būtiskiem jauniem faktiem, kas noskaidroti pārbaudes laikā.
Pārbaudes ietvaros paskaidrojumus KNAB ir sniedzis bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, kurš atklājis, kā noziedzīgā grupā, kuras sastāvā bijusi ne tikai V. Vīķe-Freiberga, bet arī citas Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, ir tikušas veiktas gan darbības, lai no valsts izkrāptu vērtīgu īpašumu, gan darbības, lai pēc tam šo noziegumu slēptu un maldinātu KNAB izmeklētāju.
Neraugoties uz šiem būtiskajiem jaunajiem faktiem, KNAB pārbaudes veicējs uz tiem faktiski nav reaģējis.
Tāpat KNAB pārbaudes ietvaros nav tikuši pieprasīti dati no Vācijas internetveikala, kuri atbilstoši J. Ruško sniegtajiem paskaidrojumiem apstiprinātu, ka KNAB izmeklētājam 2008. gadā V. Vīķe-Freiberga, tīši viņu maldinot un ar mērķi slēpt veiktu noziedzīgu nodarījumu, ir uzrādījusi speciāli šim mērķim neilgi iepriekš nopirktu jaunu rokaspulksteni.
Ņemot vērā izklāstītos faktus, aicinu LR Ģenerālprokuratūru atcelt KNAB izmeklētāja lēmumu nesākt kriminālprocesu par minētajiem faktiem kā nepamatotu un prettiesisku.
Lato Lapsa
Rīgā, 2017. gada 17. septembrī
Iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos no Jūsu iestādes saņemt kopiju no bijušā Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Jura Ruško paskaidrojumiem, ko viņš sniedzis KNAB izmeklētājam Kasparam Abramčikam 2017. gada 27. aprīlī.
Vēlos saņemt kopiju daļēji neanonimizētā formā, proti, neaizklājot tajā minēto esošo un bijušo valsts amatpersonu un valsts iestāžu darbinieku vārdus un uzvārdus.
Prasītā informācija man nepieciešama publikācijas sagatavošanai, lai informētu sabiedrību par šajos paskaidrojumos aprakstītajiem faktiem.
Lato Lapsa
Rīgā, 2017. gada 14. septembrī
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
