„Latvenergo” lietā KNAB nevar vai nevēlas atklāt pat to, kurā tiesā lemts par it kā konfiscētajiem 448 tūkstošiem latu

Iesaki rakstu:

Pēc tam, kad KNAB 30. martā paziņoja, ka tā dēvētās Latvenergo lietas ietvaros konfiscējis finanšu līdzekļus 448 tūkstošu latu apmērā, Pietiek pārstāvis biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam nosūtīja šāda satura iesniegumu:

„Vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kādas tieši tiesu iestādes, kādos datumos pieņēmušas nolēmumus saistībā ar šiem finanšu līdzekļiem?

2) kādām tieši personām šie finanšu līdzekļi konfiscēti?

Ja Jums ienāks prātā mēģināt apgalvot, ka manis pieprasītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums vai klasificēta informācija, vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā iestāde vispār nolēma publiskot informāciju par finanšu līdzekļu konfiskāciju?

2) kādas tieši iestādes kompetencē ir informācijas publiskošana par to, kādas tieši tiesu iestādes, kādos datumos pieņēmušas nolēmumus saistībā ar šiem finanšu līdzekļiem un kādām tieši personām šie finanšu līdzekļi konfiscēti?

3) kura konkrēta Jūsu vadītās iestādes amatpersona pieņēma lēmumu par informācijas publiskošanu tieši šādā apmērā, kāda bija šīs amatpersonas argumentācija, kādā formā tā ir fiksēta?”

Veselu mēnesi tapusī Streļčenoka atbilde ir pietiekami izteiksmīga, lai Pietiek to šodien publiskotu pilnībā, saglabājot oriģinālo rakstību:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2012.gada 3.aprīlī saņemts Jūsu iesniegums, kurā lūgts sniegt atbildes uz jautājumiem par Biroja publiski sniegto informāciju par tā dēvētās „Latvenergo" lietas ietvaros konfiscētajiem finanšu līdzekļiem 448 tūkstošu latu apmērā.

Iesniegumu likuma 1.pantā ir norādīts likuma mērķis: veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Likums noteic kārtību, kādā iestāde izskata dokumentus, kuros ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (likuma 2.panta pirmā daļa).

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta spriedumā, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi un jautājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību persona var uzzināt, kas notiek valsts pārvaldē, izteikt savus viedokļus un priekšlikumus par valsts pārvaldes darbību, sūdzēties par to, kas valsts pārvaldes darbībā personu neapmierina (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.A42995809 SKA - 836/2011 8.punktu).

Saskaņā ar Satversmes 104.panta pirmo teikumu ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti. Tādā veidā tiek aktivizēta pilsoniskā sabiedrība un valsts darbība kļūst caurskatāmāka. Tā kā valsts savus pienākumus īsteno caur dažādām institūcijām, tad Satversmes 104.panta kontekstā tas nozīmē, ka persona vēršas pie attiecīgās kompetentās institūcijas un saņem kompetentu atbildi (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa sprieduma lietā SKA-22/2008 17.punktu).

Pamatojoties uz minēto un izvērtējot Jūsu iesniegumā norādītos jautājumus, informējam, ka Birojs atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir tiesīgs sniegt atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (turpmāk - Likums) noteiktajai kompetencei. Ņemot vērā to, ka Jūsu uzdotie jautājumi ir saistīti ar tiesas nolēmumiem konkrētā kriminālprocesā, tad atbildes uz norādītajiem jautājumiem tiek sniegtas, ievērojot Kriminālprocesa likuma 375 .pantu.

Sakarā ar to, ka galīgais nolēmums konkrētajā krimināllietā nav pieņemts, tad atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajai daļai kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Birojs atzīmē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 356.pantu, lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pieņem rajona (pilsētas) tiesa. Detalizētākas informācijas izpaušana par personām, summām un valūtām dotajā brīdī var traucēt izmeklēšanas interesēm konkrētajā pirmstiesas kriminālprocesā. Tāpēc informācija par šiem nolēmumiem ir publiskota tikai apkopotā veidā, lai informētu sabiedrību par būtiskiem lēmumiem Biroja izmeklētajā kriminālprocesā.

Pamatojoties uz iepriekšminēto regulējumu un atbildot uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ pieņemts lēmums publiskot informāciju par finanšu līdzekļu konfiskāciju, Birojs informē, ka tā darbību, kompetenci un funkcijas nosaka Likums. Proti, Likuma III nodaļā ir noteikta Biroja kompetence korupcijas novēršanā, korupcijas apkarošanā, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē. Likuma 7.panta pirmās daļas 13.punktā ir noteikts, ka Birojs informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai. Birojs, sniedzot informāciju, savā darbībā ievēro arī citus normatīvos aktus, piemēram, Kriminālprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu, Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Savukārt kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, lai nodrošinātu tās pieejamību, nosaka Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.171 „Kārtība, kādā iestāde ievieto informāciju internetā". Ievērojot minētos noteikumus, Birojs ir izveidojis savā mājas lapā sadaļu „Preses relīzes", kurā sniedz paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem un īsus pārskatus par svarīgākajiem jautājumiem.

Pamatojoties uz minēto, Birojs ir tiesīgs sniegt informāciju sabiedrībai par tā kompetencē esošajiem jautājumiem, ievērojot informācijas izpaušanas ierobežojumus, kas noteikti normatīvajos aktos, tai skaitā, sniegt informāciju par atklātajiem korupcijas gadījumiem, par kuriem Birojs ir veicis izmeklēšanu. Informācija tiek sagatavota tādā apmērā, kas netraucē izmeklēšanas interesēm, un tādā kārtībā, kas nav pretrunā ar Likumā noteikto.

Atbildot uz jautājumu, kādas tieši iestādes kompetencē ir informācijas publiskošana par to, kādas tieši tiesu iestādes, kādos datumos pieņēmušas nolēmumus saistībā ar šiem finanšu līdzekļiem un kādām tieši personām šie finanšu līdzekļi konfiscēti, Birojs informē, ka personas, kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likumu piešķirtas pilnvaras valsts vārdā konkrētajā kriminālprocesā veikt kriminālprocesu organizē kriminālprocesa norisi un var pieņemt lēmumu sniegt atļauju publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus. Sakarā ar to, ka Jūsu iesniegumā minētie lēmumi ir pieņemti Biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā, tad sabiedrības informēšana tiek veikta tiktāl, ciktāl tas netraucē izmeklēšanas interesēm.

Atbildot uz jautājumu, kura konkrēti Biroja amatpersona pieņēma lēmumu par informācijas publiskošanu tieši šādā apmērā, kāda bija šīs amatpersonas argumentācija, kādā formā tā fiksēta, Birojs informē, ka, ievērojot Kriminālprocesa likuma prasības attiecībā uz izmeklēšanas noslēpumu, procesa virzītājs, izvērtējot sniegtās informācijas apjomu un neskarot kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības, ir pieņēmis lēmumu, kādā apjomā informēt sabiedrību par kriminālprocesa ietvaros paveikto. Savukārt Biroja iekšējie noteikumi nosaka kārtību, kādā Biroja struktūrvienības sadarbojas, sagatavojot paziņojumus presei un citu informāciju plašsaziņas līdzekļiem. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek sagatavota, pamatojoties uz procesa virzītāja sniegto informāciju. Atbilstoši Biroja iekšējiem noteikumiem publiskojamā informācija tiek saskaņota arī ar attiecīgās Biroja nodaļas vadītāju, priekšnieka vietnieku un priekšnieku. Papildus norādām, ka Biroja sagatavotā informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek sniegta, nodrošinot žurnālistu vienlīdzīgas tiesības ziņu saņemšanā.”

Seko mums