Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem
Igaunijas vides aizsardzības organizācijas*19.11.2017.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot kailcirtes piekrastē, kur līdz šim tās bijušas aizliegtas, kā arī samazinot koku ciršanas caurmēru. Igaunijas piemērs šajā procesā minēts kā pozitīvs pamatojums šīm izmaiņām.
Patiešām, Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi mīkstinātas vides prasības meža nozarei. Ir samazināts atļautais ciršanas caurmērs un vecums, samazināti ierobežojumi maksimālajam kailcirtes izmēram, bet no vides viedokļa šie noteikti nav pozitīvi piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties. Meža galvenā ekoloģiskā vērtība ir dot mājvietu reģionam raksturīgajai bioloģiskajai daudzveidība un absorbēt ogļskābo gāzi un uzkrāt oglekli, un to šādas izmaiņas ietekmē negatīvi.
Kad Igaunijā tika virzītas jaunākās izmaiņas - ciršanas caurmēra samazināšana eglēm auglīgākajos augsnes tipos, vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja to kompensēt ar lielāku stingri aizsargātu mežu teritoriju šajos augsnes tipos. Nevēlēšanās pieņemt mūsu piedāvājumu radīja lielu publisku neapmierinātību ar meža nozares attīstību kopumā.
Lai arī izmaiņas pieņēma, kā arī apmierināja kompensācijas prasību un valdība piekrita veidot jaunas aizsargājamās teritorijas
Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši. Mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas organizācijām un esam pārliecināti, ka tās spēj jums šajā ceļā palīdzēt.
* Siim Kuresoo, Igaunijas Dabas fonds/Estonian Fund for Nature
Ojar Kristal, vides aizsardzības biedrība Sorex
Kai Allikas, Igaunijas Zaļā kustība/Estonian Green Movement
Siim Vahtrus, Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center
Meelis Magi, nevalstiskā organizācija West Coastland Kadi Alatalu, biedrība Nomme Tee Selts
Andres Kalamees, Igaunijas Ornitoloģijas biedrība/Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
