“Latvijas Avīzē” Krustiņa laiki aizgājuši līdz ar atkarības rašanos no valsts projektu naudas simttūkstošiem
Pietiek lasītājs28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju publicēto pārskatu par Latvijas Avīzes drūmo finansiālo stāvokli, kas tās tagadējai vadībai liek aizmirst Voldemāra Krustiņa laiku principus un neatkarību. Atļaušos nedaudz precizēt – „Krustiņa laiki” šajā kādreizējā iespaidīgās tirāžas avīzē ar skaidru nacionālkonservatīvu pozīciju pagājuši, iestājoties atkarībai no valsts projektu naudas simttūkstošiem.
Tātad – kā rāda uzņēmuma Latvijas mediji (agrāk – Lauku Avīze) dati, pēdējais gads, kad izdevējs ir guvis kaut nelielu peļņu, ir bijis tālais 2014. gads. Visus nākamos piecus gadus uzņēmums ir cietis tikai zaudējumus, sākumā nelielus, bet beigās jau tuvus pusmiljonam eiro gadā.
Protams, ka tādā situācijā, kad zaudēta ekonomiskā patstāvība un neatkarība, jebkura nauda no malas tiek pieņemta ar pateicību, kalkulējot, kā tādu pašu un, vēlams, vēl lielāku no tā paša avota saņemt arī turpmāk.
Un tātad – 2015. gadā uzņēmums projektu naudā no Kultūras ministrijas saņem 37 205 valsts (= eiro nodokļu maksātāju) naudas.
2016. gadā no Kultūras ministrijas tiek saņemti 29 780 eiro, bet papildus tiem jau 61 714 eiro no Vides aizsardzības fonda administrācijas.
2017. gadā valstisko naudas devēju jau ir prāvs pulks – 33 480 eiro no Kultūras ministrijas, 8295 eiro no bēdīgi slavenā Sabiedrības integrācijas fonda, 32 300 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda, 20 000 eiro no Lauku atbalsta dienesta un vēl mazākas summiņas.
2018. gada pārskatā uzņēmums ir kļuvis gudrāks un saņemtās projektu naudas avotus vairs neuzrāda, taču kopējā summa nav maza – 122 262 eiro. 2019. gadā tas pats, tikai nu jau projektu finansējums ir sasniedzis 196 626 eiro.
Un tagad katrs pats var padomāt, cik reizes Latvijas Avīzes izdevēji un vadība padomās, pirms lēkt valsts varas pārstāvjiem, politiķiem un ierēdņiem acīs, ja labi zina – jau tā iespaidīgie pagājušā gada 323 tūkstošu eiro zaudējumi bez šīs valsts (= nodokļu maksātāju) naudas būtu pārsnieguši pusmiljonu. Bet visi banku depozīti kopš „Krustiņa laikiem” jau ir noēsti...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.