Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka, kas advokātiem par savu interešu aizstāvību tiesā ir pat avansā maksājusi 150 tūkstošus latu, vakar paziņoja – ilgstošā tiesvedība saistībā ar tās nevēlēšanos atklāt lēmumus, ar kuriem bankas vadība 2008.-2009. gadā atalgojumā saņēma pat vairāk nekā pusotru miljonu latu gadā, tai neesot izmaksājusi ne santīma. Ar šādu paziņojumu klajā ceturtdien nāca bankas preses pārstāvis, kurš pats 2009. gadā saņēmis vairāk nekā divreiz lielāku atalgojumu par Latvijas valdības vadītāju.

Pietiek jau informēja, pēc ilgstošas tiesāšanās arī LR Augstākās tiesas Senāts 18. aprīlī nolēmis, ka Latvijas Bankai jāatklāj visi 2008. un 2009. gadā pieņemtie lēmumi, uz kuru pamata tās valde un padome saņēma savu rekordlielo atalgojumu. Šis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas lēmums lietā, kas sākās ar Pietiek pārstāvja vēršanos administratīvajā tiesā , ir galīgs un nav pārsūdzams.

Pēc savu lasītāju ierosmes Pietiek ceturtdien vērsās Latvijas Bankā ar vairākiem jautājumiem, vēloties noskaidrot, vai Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un Latvijas Banka gatavojas publiski atvainoties par savu prettiesisko rīcību, ilgstoši nesniedzot minēto informāciju, kā arī – kādus līdzekļus no Latvijas Bankas budžeta prasījusi minētā tiesvedība, vai tiks noskaidrotas amatpersonas, kuras uzstājušas uz minētās prettiesiskās rīcības veikšanu, un vai Latvijas Banka no šīm amatpersonām piedzīs tiesvedības izdevumus.

No šiem jautājumiem Latvijas Banka ceturtdien sniedza atbildi tikai uz jautājumiem saistībā ar tiesvedības izmaksām. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, kurš 2009. gadā par savu pienākumu pildīšanu saņēmis 42,8 tūkstošus latu (vairāk nekā divreiz vairāk par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski), apgalvoja, ka... tiesvedība Latvijas Bankai, kura bija gan sniegusi apjomīgus, acīmredzami jurista sagatavotus paskaidrojumus, gan nopietni strādājusi pie tai nelabvēlīgā pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanas, neesot izmaksājusi pilnīgi neko.

„Latvijas Bankai nav radušies papildus izdevumi sakarā ar tiesvedību lietā šajā lietā, izņemot valsts nodevas atlīdzināšanu 20 latu apmērā. Pildot Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 3. februāra spriedumu, valsts nodeva tiks atlīdzināta L. Lapsam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā,” skanēja Grāvīša atbilde.

Tikmēr citas tiesvedības, kurās iesaistījusies Latvijas Banka, tai ir izmaksājušas brīžiem pat ļoti iespaidīgas summas. Tā, piemēram, advokāta Romualda Vonsoviča pakalpojumi Bankas Baltija civillietā, kurā pirmās instances tiesa Latvijas Banku atzinusi par līdzatbildīgu kādreizējās Latvijas lielākās komercbankas bankrotā, no centrālās bankas līdzekļiem izmaksājusi vismaz 150 tūkstošus avansā samaksātu latu.

Šis ir bijis viens no lielākajiem publiski zināmajiem advokātu honorāriem mūslaiku Latvijā: to pārsniedz vienīgi 250 tūkstoši latu, kurus 1997. gadā kā 5% rezultāthonorāru par atgūtiem līdzekļiem no Bankas Baltija likvidatora iekasēja advokāts Andris Grūtups. Turklāt Grūtups savu honorāru savulaik saņēma par vismaz formāli atgūtiem līdzekļiem, savukārt Latvijas Banka Vonsovičam faktiski samaksājusi par zaudējumu pirmās instances tiesā.

Turklāt šie nav vienīgie finanšu līdzekļi, ko Latvijas Banka pēdējos sešos gados tērējusi advokātu pakalpojumu apmaksai. 2005.-2008. gadā Vonsovičam par juridiskajiem pakalpojumiem samaksāti kopā vēl nepilni 19 tūkstoši latu, savukārt advokātam Bruno Mačam pērn un aizpērn kopā samaksāti 9000 latu.

Latvijas Bankas pārstāvis Grāvītis ceturtdien vēl īpaši norādīja: tiesas spriedumā nemaz neesot rakstīts, ka bankas atbilde, nepildot likuma normas un nesniedzot pieprasīto informāciju, būtu prettiesiska, - spriedums vienkārši uzliekot tai par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības.

Savukārt Rimšēvičs, kuram ceturtdien bija uzdoti tie paši jautājumi, uz tiem atbildēt atteicās. No Latvijas Bankas prezidenta pagaidām nav saņemtas atbildes arī uz jautājumiem, vai viņš izjūt nožēlu par savu prettiesisko rīcību un kādus secinājumus viņš un Latvijas Banka ir izdarījuši no minētās tiesvedības un tās iznākuma.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...