Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas dilemma

Arturs Priedītis
06.07.2018.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši un ar iedvesmu izvēlēties vienu no vairākiem savā starpā atšķirīgiem variantiem.

Publikācija ir laba, jo stimulē izvēlēties un akceptēt ļoti būtisku Latvijas variantu. Vienīgais trūkums ir izvēles niecība. Nav iespējams izvēlēties no vairākiem savā starpā atšķirīgiem variantiem. Varam izvēlēties tikai vienu no diviem variantiem. Tas ir jādara atbilstoši varianta realitātei un atbilstoši varianta pulsācijai mūsu pašsajūtās, pašanalīzēs, pašvērtējumos. Tāpat visiem savā izvēlē ir jābūt drosmīgiem, nesaudzīgiem, neiecietīgiem, nepieglaimīgiem, nepiekāpīgiem, neviltotiem, nedivkosīgiem.

Viļa Krištopana „versija” aicina pašaizliedzīgi izvēlēties un brīvprātīgi akceptēt vienu no diviem variantiem: 1.variants - Latvija ir stulbeņu un muļķu zeme; 2.variants - Latvija ir zagļu zeme. Pirmo variantu Vilis Krištopans nesaudzīgi fiksēja un kaismīgi akceptēja agrāk. Šo variantu ir akceptējuši Latvijas varas inteliģences analītiķi. Kad viņi vērtē kaut kādu neizdarību, tad tūlīt visu noraksta uz „stulbeņu un muļķu zemes” rēķina.

Latvijas tauta, protams, pirmo variantu nav akceptējusi. Lai tas notiktu, tautas garā ir jāsprēgā vitālam paškritiskumam. Latvijas tautā tas sāks sprēgāt XXI gadsimta beigās, kad Latvijas tauta sastāvēs no negroīdu (vēl saka – ekvatoriālās, australoīdās) rases dažādām modifikācijām.

Otro variantu rosina izskatīt un akceptēt minētā Viļa Krištopana publikācija „Delfos”. Var nojaust, ka viņš pats tagad vairs nespēj īsti izšķirties, vai Latvija ir stulbeņu un muļķu zeme vai zagļu zeme.

Vilis Krištopans Latviju par stulbeņu un muļķu zemi nosauca pirms daudziem gadiem. Tas notika 1997.gadā intervijā laikrakstam „Lauku Avīze”. Pēcāk ir bijušas arī citas intervijas, kurās viņš turpināja Latviju uzskatīt par stulbeņu un muļķu zemi.

Jaunākajā „Delfi” publikācijā Krištopans neatkārto savu klasisko secinājumu par Latviju. Gluži pretēji! Lasāmi vārdi „sabiedrība nav muļķe”. Taču publikācija liecina par šī klasiskā secinājuma pareizību attiecībā uz pašu Krištopanu. „Versijā” tiekamies ar intelektuāli ne visai adekvātu indivīdu. Tādu tekstu varēja sacerēt tikai intelektuāli ierobežots indivīds, kurš nespēj objektīvi novērtēt savu vietu dzīvē. Šajā gadījumā savu vietu Latvijas Republikā aizvadītajos gadu desmitos. Turklāt Krištopana intelektuālajam neadekvātumam ir nelietības smaka. Viņš ne tikai neizprot savu vietu, bet nekaunīgi lišķīgi raksturo LR.

Krištopans ir viens no nacionāli reakcionārās un krimināli oligarhiskās iekārtas pamatlicējiem. Viņš ietilpst nacionālo noziedznieku galvenajā bandā. Krištopans ir „Kluba 21” un visu rangu „bijušo” jaunās partijas „Latvijas ceļš” dibinātājs. Krištopans bija 5., 6., 7. un 8. Saeimas deputāts. Viņš bija valsts ieņēmumu ministrs, satiksmes ministrs, ministru prezidents. Pats par sevi ir saprotams tāda „brīvības” un „neatkarības” celmlauža noziedzīgais ieguldījums „prihvatizācijā”, Latvijas ekonomiskā potenciāla sagraušanā un izlaupīšanā, noziegumu brīvības juridiskajā nostiprināšanā LR likumdošanā. Bojā ejošā Latvija ir krištopanu nopelns. Tikai stulbenis un muļķis to var nesaprast.

Par Krištopanu kā stulbeni un muļķi smieklīgi liecina viņa žēlošanās par dzīves apstākļiem. Viņš ir aizmirsis savu dedzīgo ieguldījumu. „Delfos” viņš tēlo nezinīti: „Līdzšinējās varas valsti ir pārvērtušas par cehu, naudas pelnīšanas līdzekli noteiktam ļaužu lokam, kas nodarbojas ar politiku vai to apkalpo.” Krištopans izliekas nezinām, kāpēc nereaģē „Saeima, valdība, Nacionālās drošības padome, KNAB”.

Smieklīga un reizē nelietīga ir Krištopana žēlošanās par Lemberga, Magones, Vaivada, Krūmiņa vajāšanu. Viņa ierobežotās smadzenes nav ļāvušas aptvert, ka žēlošanās attiecas uz paša tik tikko nosodīto „noteikto ļaužu loku” un principā tā ir žēlošanās par nacionālās laupīšanas traucēšanu.

Krištopans sevī saskata, kā viņš saka, „tirgotāja gēnu”. Tā noteikti ir taisnība. Tas ir kāda Rīgas mikrorajona puķu tirdziņa tirgotāja gēns. Krištopana izteikumi par biznesu, biznesa iespējām Latvijā, ASV ir ļoti sekli un primitīvi. Tie ir tipiski parvēnija izteikumi ar neslēptu sociālā darvinisma glancējumu. Ja varētu sākt visu no gala, tad Krištopans šodien būtu nevis miljonārs, bet miljardieris. Tā viņš sevi liela. Vai tiešām bijušais basketbolists un puķu tirgotājs ir tik dumjš? Kurš gan viņaprāt pie mums tic, ka pēcpadomju Latvijā miljonāri ir smaga un godīga darba veicēji bez „prihvatizācijas”, kukuļdošanas, dalīšanās ar reketieriem un „politiķiem”, nodokļu blēdībām, budžeta zādzībām, konkurentu iznīcināšanas?

„Delfi” publicētajā tekstā visnopietnāk ir jāizturas pret Krištopana sacīto par zagšanas apjomu. Sacītais ļoti būtiski liecina par Latviju kā zagļu zemi. Latvija ir nevis stulbeņu un muļķu zeme, bet Latvija ir zagļu zeme.

Krištopans raksta: „Visu partiju programmu atslēgas vārds ir – patriotisms. Reiz dzirdēju kāda asprāša repliku: "Uz patriotismu spiež, droši vien apzagušies." Apzogam sevi – un ne pa jokam. 2016. gadā Eiropas Parlamenta komisija, kas pētīja korupcijas līmeni Eiropas Savienības valstīs, publicēja secinājumus – Latvijā katru gadu no budžeta nozogam no 3,5 līdz 5 miljardiem eiro. Salīdzinājumam – valsts budžets ir aptuveni 8,5 miljardi.”

Par zagšanas kolosālo apjomu bija zināms bez Krištopana atgādinājuma. Protams, viņa atgādinājums arī ir stulbība un nekaunīga muļkība. Viņš ir līdzvainīgs kolosālajā zagšanā. Tomēr zināma pateicība viņam pienākas, pievēršot uzmanību institūta „RAND Europe” pētījuma rezultātiem Latvijā.  

Mūsmājās zagšanas šausmīgie rezultāti varas inteliģenci neuztrauc. Varas inteliģence neņem vērā zagšanas bīstamo apjomu. Latvijā no budžeta tiek nozagti 50% un vairāk. Varas inteliģencei acīmredzot neko tas neizsaka.

Iespējams, varas inteliģence neko nav dzirdējusi par zinātnē norādītajiem 15-16%. Minētie 15-16% ir sava veida darvas piliens. Tautā saka, ka viens darvas piliens var sabojāt medus podu. Ar sociālajiem procesiem ir tāpat. Viens darvas piliens var pārveidot sabiedrību līdz nepazīšanai.

Un, lūk, sociālajos procesos tāds darvas piliens ir 15-16 procenti. Ja sabiedrībā 15-16 procentu apjomā iespiežas kaut kas nelabs, tad visa sabiedrība kļūst nelaba. Pie mums zagšanas apjoms nav 15-16 procenti. Pie mums zagšanas apjoms ir 50 un vairāk procentu. Tāpēc nevar būt ne mazāko šaubu, ka Latvija ir zagļu zeme un Latvijas sabiedrība ir zagļu sabiedrība. No abiem variantiem godīgi ir jāizvēlas otrais variants – Latvija ir zagļu zeme.

Tā vien  liekas, ka Krištopans jau ir izvēlējies šo variantu. Viņš vienīgi nespēj atzīt savu līdzautorību zagļu zemes izveidošanā. Savukārt pārējiem Latvijas iedzīvotājiem nevarētu būt grūti piekrist tam, ka Latvija ir zagļu zeme. Latvijas iedzīvotāji ir informēti par milzīgo zagšanu Valsts prezidenta pilī, ministrijās un dažādās valsts iestādēs. Piemēram, 2018.gada maijā Latvijas iedzīvotājus informēja par pamatīgu zagšanu Aizsardzības ministrijā. Izrādās, zagšana ir uzplaukusi arī pie Rīgas ugunsdzēsējiem. Latvijā vispār nav nosakāms, kur netiek zagts.

Neapšaubāmi, visi nezog, taču visus apzog. Valsts budžetu, pašvaldību budžetu un ES piešķirtās naudas piesavināšanās ir visu apzagšana. Ne visi to dara, taču visi ar to samierinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft