Latvijas diplomātu impotence un „diplomātiskā” tolerance rada bažas
Augusts Augustiņš29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad Kremļa-Čehijas spiegošanas skandāls uzņem arvien lielākus apgriezienus, Latvija ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču priekšgalā arī steidz iebāzt skandālā savu mazo impotenci, „solidarizējoties” ar Čehijas kolēģiem. Neko darīt, Edgars iespēra maigi pa pēcpusi visdumjākajam Kremļa militārajam atašejam, kāds jebkad ir bijis Latvijā, teikdams nopakaļus: „Tinies, tu, nejaukais, ka tiec, vidējā pirksta vicinātāj, uz visām četrām debess pusēm un vairs neatgriezies, dārgumiņ!”
Tagad Edgars var mierīgi gulēt tālāk, jo ir ielicis treknu ķeksi ailītē ar nosaukumu „Palīdzība Čehijai citas valsts valdības plānota un izpildīta teroristiska uzbrukuma gadījumā”.
Nezinu, vai Latvijas diplomātiskā korpusa maigums pret agresorvalsts spiegiem un diversantiem ir izskaidrojams ar Edgara vājību uz vīriešiem uniformās vai tomēr ar nepareiziem cilvēkiem amatos.
Tomēr vēlos Edgara komandai atgādināt, ka patiesībā Čehijā tas ir nevis kārtējais spiegošanas skandāls, bet gan reāls karš ar reāliem sprādzieniem un ar vēl reālākiem līķiem.
Vai Latvijas Ārlietu ministrija var iedomāties situāciju, kurā kāds uzlaiž gaisā, teiksim, Audriņu radaru un izrādās, ka to ir izdarījuši Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vīri treniņbiksēs, bet Čehija, solidarizējoties ar Latviju, izsūta no savas valsts vienu – tikai vienu visdumjāko krievu diplomātu! Man kā zemessargam rezervē tas izskatītos pēc kara pieteikuma, bet jums, „diplomātiem”, – spiegu skandāls
Pagaidi, Edgar, bet vai tad Čehijas Republika 1999. gada 12. martā nekļuva par NATO dalībvalsti. Tu jau saproti, ka es velku uz piekto pantu! Zini, es tavā vietā tieši Ušakovu atstātu Latvijā, bet visus pārējos KF vēstniecības piesegā strādājošos krievus aizsūtītu uz mājām pie Putina.
Ušakovs ir izcils Putina krievu pasaules kultūras nesējs, no viņa vienkārši staro „diplomātijas” gars, viņš vienmēr ir bijis patiess pret sevi un Latvijas sabiedrību, bet tagad viņu norīkos turpināt militāro dienestu kādā no Sibīrijas kara daļām vai, nedod, dievs, aizsūtīs uz Sīriju.
Varbūt Edgars ar nespēju vai pat slēptu nevēlēšanos adekvāti reaģēt uz agresorvalsts paveiktajiem noziegumiem šādi vēlas vairāk solidarizēties ar bēdīgi slaveno Čehijas prokremliski prātu izkūkojošo prezidentu Milošu Zemanu, kurš uzskata, ka Ukrainā notiek bandu kari, un kurš aicina ukraiņu tautu samierināties ar to, ka Krima ir KF subjekts, pastāvīgi paužot visus citus Kremļa vēstījumus par Austrumukrainā notiekošo.
Bet tagad nopietni. 16. aprīlī kļuva zināms un publiski tika pierādīts, ka KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba GRU vienība 2014. gadā veica teroraktu Čehijas Republikas teritorijā, veicot sprādzienu sēriju armijas munīcijas noliktavā. Par to paziņoja nevis kaut kāda Baba Vanga, bet gan Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.
Ārkārtas preses konferences laikā viņš skaidri pateica, „Ņemot vērā viennozīmīgus pierādījumus, kas iegūti izmeklēšanas laikā, man ir jākonstatē, ka Krievijas GRU virsnieki no vienības Nr.29155 ir veikuši munīcijas noliktavas spridzināšanu Vrbeticē.” Diversijas rezultātā gāja bojā divi cilvēki, un tika iznīcinātas 150 tonnas kaujas munīcijas.
Ja Edgaram vēl nepielec, ka viena neadekvāta Kremļa „diplomāta” izsūtīšana no Latvijas ir samērīga rīcība, tad viņam derētu tā kārtīgāk iepazīties ar 20. aprīlī nopublicēto Bellingcat un The Insider pētījumu „Diplomāti ar spridzekli. Kā GRU uzspridzināja arsenālu Čehijā”, kurā izmeklētāji secina, ka diversiju veica ne mazāk kā seši cilvēki un divi no tiem bija ieradušies Čehijā kā diplomāti. Edgar, uzsvars uz frāzi – „kā diplomāti”!
Kā zināms, pati Čehija, reaģējot uz atklātībā nonākušiem faktiem, uzreiz paziņoja par to 18 Kremļa „diplomātu” izsūtīšanu, par kuriem nav šaubu, ka tie ir Kremļa specdienestu un izlūkdienestu darbinieki. Brīdi vēlāk, pēc Maskavas atbildes uz tās kalpu izsūtīšanu Čehija nāca klajā ar paziņojumu, ka ir pienācis laiks novienādot Maskavā strādājošo čehu diplomātu skaitu ar Prāgā strādājošo krievu „diplomātu” skaitu. Tika pieņemts lēmums izmest no valsts vēl 62 krievu diplomātus. Ko izdarīja Edgars, solidarizējoties ar sabiedroto Čehiju? Pilnīgi neko!
Ceru, ka Latvijas diplomātijas impotence attiecībā uz kara noziedznieku izraidīšanu no mūsu tēvzemes ir izskaidrojama ar to, ka aizmeklēšana vēl nav galā. Nav šaubu, ja Krievijas GRU vaina šī terorakta veikšanā tiks galīgi pierādīta, tad Kremlim nāksies atbildēt visas pasaules priekšā, liekot vienai otrai Austrumeiropas valstij vēl vairāk vai pavisam novērsties no Kremļa.
Avoti:
https://www.mzv.cz/london/en/about_the_czech_republic/czech_republic_in_nato/index.html
https://theins.ru/politika/241241
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
