Latvijas Finiera akcijas uzpirktas paslepus, šaubīgi un par puscenu

Iesaki rakstu:

Latvijas Finieris kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu. Atsaucoties uz Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne trešdien atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem, vai Latvijas Finiera kontrolētais uzņēmums SIA Troja, kurā tam pieder 50% kapitāldaļu, pēdējos gados ir iegādājies Latvijas Finiera akcijas un, ja jā, tad cik, no kā un par kādu kopējo summu.

Aizbildinoties ar to, ka Latvijas Finiera valdei neesot tiesību un tā arī neesot „atsevišķi pilnvarota izpaust akcionāru reģistrā iekļauto informāciju”, Medne, kas iepriekš publiski paudusi uzņēmuma viedokli saistībā ar Sveza piedāvājumu, atteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas nekādi nav saistīti ar akcionāru reģistru – vai gadījumā SIA Troja nav iegādājusies Latvijas Finiera akcijas par paša Latvijas Finiera līdzekļiem un kādu mērķu dēļ šis pirkums vispār veikts.

Tikmēr no SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka pēdējos divos gados uzņēmums paklusām sācis aktīvi uzpirkt savas „mātes” akcijas. 2008. gada beigās tam piederējušas jau 165 Latvijas Finiera akcijas – vairāk nekā 2,2 procenti no uzņēmuma akcijām (paša uzņēmuma vērtējums – 2 procenti no Latvijas Finiera akcijām). 2007. gada pārskatā šādas akcijas vēl nav minētas.

Savukārt pagājušā gada laikā Trojai piederošo Latvijas Finiera akciju skaits vairāk nekā dubultojies – gada beigās tai piederējušas jau 387 „mātes” akcijas. Tātad gada laikā Troja nopirkusi 222 Latvijas Finiera akcijas (jeb arī pirkto akciju bijis par 222 vairāk nekā pārdoto).

Trojas gada pārskati dod priekšstatu arī par to, par kādām summām Troja iegādājusies akcijas no Latvijas Finiera akcionāriem, kuriem tagad saskaņā ar uzņēmuma vadības pārstāvju publisko viedokli nevajadzētu „uzķerties” uz Krievijas uzņēmuma „makšķeres”, pieņemot tā piedāvājumu – 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.

Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.

2008. gada beigās Trojai ir piederējušas 165 Latvijas Finiera akcijas, kuru nominālvērtība bijusi 804 tūkstoši latu. Taču Troja no Latvijas Finiera akcionāriem tās atpirkusi par kopējo cenu, kas bijusi gandrīz divreiz mazāka par akciju nominālvērtību, - iegādes vērtība  bijusi 439,5 tūkstoši latu.

Savukārt 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nav saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem.

Šie skaitļi sniedz atbildi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas Finiera vadības reakcija uz Sveza piedāvājumu bijusi tik asa un sāpīga: uz šo summu fona, par kurām akcijas uzpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kas turklāt ir ievērojami labākā finansiālajā stāvoklī nekā tā „māte” (pērn Troja Latvijas Finierim vēl izsniegusi 870 tūkstošu eiro aizdevumu), Krievijas uzņēmuma piedāvājums tiešām daudziem mazajiem akcionāriem var šķist pievilcīgs.

Latvijas Finieris, kā minēts, nekad nav atklājis savu akcionāru sarakstu; zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā minēts, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet 11,25% - vienīgajam Trojas valdes loceklim, vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.

Arī eksperti atzīst – tas, ka kāda uzņēmuma kontrolēta kompānija paslepus iegādājas uzņēmuma akcijas, visticamākais, liecina par „mātes” uzņēmuma vadības vai kontrolējošo akcionāru vēlmi par katru cenu nostiprināt savu ietekmi.

„Likumā tas nav aizliegts. Nekur nav rakstīts, ka to drīkst darīt, bet arī aizliegts nav. Tā varētu būt cīņa par varu mātes uzņēmumā. Lai saprastu, kādēļ tiek veikts šāds darījums, ir jāzina mērķis. No nodokļu optimizācijas viedokļa es tur īsti ieguvumu neredzu. Šis darījums ir jānorāda konsolidētajā pārskatā, un darījuma beigās ir pa nullēm,” teic auditors Egons Liepiņš.

Viņam faktiski piekrīt arī advokāts un nodokļu eksperts Jānis Zelmenis: „Tas varētu liecināt par akcionāru konfliktiem mātes uzņēmumā. Meitas uzņēmums vēlas lielāku ietekmi mātes uzņēmumā. Šādu gājienu var darīt, bet tas ir diezgan ekstravagants gājiens. Ja mātes uzņēmumam ir daudz akcionāru, tad reāli vara uzņēmumā pieder valdei. Caur meitas uzņēmumu nopērkot akcijas, valde nostiprina savas pozīcijas un varu mātes uzņēmumā. Likumā ir aizliegts uzņēmumam pašam pirkt savas akcijas, bet meitas kompānijai tas nav aizliegts. Izskatās, ka mātes uzņēmuma vairākuma akcionāram, kurš kontrolē valdi, nav naudas, bet meitas uzņēmumam nauda ir. Tādā veidā valde nostiprina savas pozīcijas mātes uzņēmumā. Tas nav nekas briesmīgs vai nelikumīgs, bet skaidri parāda, ka ir nesaskaņas starp akcionāriem un šādā veidā mēģina nostiprināt savas pozīcijas.”

Seko mums