Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju atklātā vēstule par Stambulas konvenciju

Iesaki rakstu:

Pirmkārt vēlamies uzsvērt, ka vardarbība pret sievieti ir pretrunā gan ar kristīgo ticību, gan ar cilvēcību un ka vardarbība vispār ir jāizskauž no cilvēku savstarpējām attiecībām. Pret vardarbību ir jācīnās visos līmeņos - no izglītošanas un likumdošanas līdz atbalsta sniegšanai vardarbības upuriem.

Kristīgās baznīcas risina šos jautājumus, aicinot cilvēkus veidot attiecības, balstoties uz savstarpēju cieņu un ņemot vērā autentisku otras personas labumu. Tam kalpo Evaņģēlija sludināšana, sagatavošanās kursi pirms laulībām, dažādas ģimenes terapijas iniciatīvas un vecāku izglītošanas pasākumi. Uz to ir vērsta arī dažādu kristīgu organizāciju darbība, kas sniedz konkrētu palīdzību vardarbības upuriem.

Stambulas konvencijā jeb “Eiropas Padomes konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” valstis apņemas izskaust vardarbību pret sievietēm dažādās formās. Tāda apņemšanās ir vērtējama ļoti pozitīvi. Šaubas un bažas izraisa tas, kā konvencijas autori analizē vardarbības cēloņus. Par tādiem tiek nosaukti nevis cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, bet tradīcijas, kultūra, reliģija un ģimenes institūts.

Konvencija nevēršas pret vardarbības popularizēšanu medijos un pret pornogrāfiju, kurā sieviete viszemiskākajā veidā tiek padarīta par priekšmetu. Konvencija vispār neaktualizē jautājumu par pārmērīgu alkohola vai narkotiku lietošanu, kas vislielākā mērā ir saistīta ar vardarbību gan ģimenēs, gan ārpus tām. Tāpat konvencija neaizsargā ieņemtos bērnus no tik galējas vardarbības formas kā aborts.

Tā vietā Stambulas konvencija vardarbību - Eiropas kontekstā! - saista ar „vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu”, īpaši problemātisks ir konvencijas 12.pants, kurā teikts: “Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Netiek konkretizēts, kuras sieviešu un vīriešu lomas šī konvencija uzskata par vardarbību veicinošām. Tas ļauj konvenciju skaidrot ļoti plaši un to vērst arī pret svarīgām vērtībām un ģimenes institūtu kā tādu.

Līdzīgi nekonkrēts ir konvencijas paskaidrojošā ziņojuma 85.punktā sacītais: „Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē.” Nav pasacīts, kādus dzimumu stereotipus būtu nepieciešams mainīt.            .

Kopumā var konstatēt, ka konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Mēs - Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji - aicinām politiķus, valdību, ierēdņus uztvert Stambulas konvencijas nosaukumā izteikto nepieciešamību kā pamudinājumu darīt visu nepieciešamo, lai novērstu reālos cēloņus vardarbībai ģimenē, līdz ar to apkarojot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm.

Runājot par konvencijas saturu, uzskatām, ka pašreizējā formā tā nav pieņemama, jo satur būtiskas nepilnības, kuras pieļauj tendenciozus, ideoloģiskus skaidrojumus - arī tādus, kam nav nekādas saistības ar vardarbības izskaušanu. Ja Saeimai tomēr nāktos Stambulas konvenciju ratificēt, mēs aicinām nodrošināt to, lai būtu aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un likumos ietvertās vērtības.

Rīgā, 2016.gada 29.aprīlī

Seko mums