“Latvijas Loto” vadība pērn paklusām tikusi pie rekordliela atalgojuma pielikuma
PIETIEK27.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz iepriekš kaldināti interaktīvo azartspēļu ieviešanas plānu izgāšanos, valsts azartspēļu uzņēmuma AS Latvijas Loto vadība pērn ir tikusi pie rekordliela atalgojuma pielikuma, turklāt vismaz pagaidām nevēlas atklāt – kam var pateikties par šo iespaidīgo velti.
Kā rāda šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa atalgojumā valsts azartspēļu kompānijā saņēmusi 93 860 eiro (kam klāt var pieskaitīt vēl 4949 eiro pensiju).
Savukārt gadu iepriekš M. Kubli atalgojums AS Latvijas Loto ir bijis 76 122 eiro, kas nozīmē, ka gada laikā tas pieaudzis par 17 738 eiro jeb par 1478 eiro mēnesī. Procentuāli tātad M. Kubli atalgojums valsts kapitālsabiedrībā gada laikā ir palielinājies par gandrīz ceturto daļu – 23 procentiem.
Iespaidīgu algas pielikumu saņēmis arī valsts azartspēļu uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu – tātad procentuāli nedaudz mazāk nekā M. Kubli. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.
Ļoti veiksmīgs pagājušais gads ir bijis arī trešajam Latvijas Loto valdes loceklim Jānim Ponem, kurš vienlaikus ir arī Valsts kases pārvaldnieka vietnieks. Atalgojumā azartspēļu kompānijā viņš saņēmis 81 881 eiro, kamēr gadu iepriekš atalgojuma summa ir bijusi „tikai” 68 843 eiro.
Tātad pērn J. Pones atalgojums ir bijis vidēji 6823 eiro mēnesī – par 1086 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis 13 038 eiro jeb gandrīz 19 procenti.
Īpaši interesants ir ne tikai rekordlielais valsts azartspēļu kompānijas valdes atalgojuma pieaugums, bet arī tas, ka vismaz pagaidām Latvijas Loto atsakās sniegt skaidrojumus par tā pamatojumu un lēmējiem, aizbildinoties ar to, ka šī informācija varot būt arī ar ierobežotas pieejamības statusu.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.