Latvijas Radio vadība nespēj uzrādīt dokumentu par „redakcionālās padomes” izveidošanu
PIETIEK14.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Latvijas Radio „redakcionālā padome” nāca klajā ar tās bēdīgi slaveno paziņojumu, kurā tika aicināts aizbāzt muti sabiedrības pārstāvjiem, lai netiktu aizskarta „sabiedrisko” mediju „runas brīvība”, ir izrādījies – nav vispār skaidrs, vai šāda struktūra ir oficiāli izveidota: Latvijas Radio gan apgalvo, ka tāda eksistējot, taču pat pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas nespēj uzrādīt dokumentu par „redakcionālās padomes” izveidošanu, turklāt ļoti īpatni skaidro LSM portāla galvenās redaktores Martas Ceravas parakstīšanos zem šī paziņojuma, lai gan viņa nemaz nav Latvijas Radio darbiniece. Publicējam Latvijas Radio oficiālo atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu:
„Kas un kad ir izveidojis Latvijas Radio redakcionālo padomi? Nosūtiet man attiecīgos iekšējos normatīvus, kas nosaka tās uzbūvi, funkcijas, tiesības un pienākumus.
Latvijas Radio redakcionālās padomes izveidi nosaka “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (6. panta 2. punkts). Saskaņā ar likumu “redakcionālās padomes sastāvu apstiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors”, kas ir izdarīts.
Latvijas Radio redakconālās padomes sastāvā ir Latvijas Radio galvenais redaktors, satura struktūrvienību vadītāji un galvenie redaktori, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv galvenais redaktors.
Redakcionālās padomes uzdevumi ir:
1. sniegt priekšlikumus Latvijas Radio redakcionālās politikas veidošanā un īstenošanā;
2. formulēt Latvijas Radio redakcionālo nostāju Latvijas sabiedrībai izšķirīgi svarīgos jautājumos;
3. sniegt ierosinājumus jaunām satura iniciatīvām, t.sk. par jauniem Latvijas Radio raidījumiem un raidierakstiem (podkāstiem);
4. sniegt vērtējumu un rekomendācijas par esošo programmu saturu;
5. informēt par programmu satura aktualitātēm un plāniem, vienoties par sadarbību starp struktūrvienībām satura radīšanā un koordinēšanā.
Redakcionālajai padomei ir šādas tiesības un pienākumi:
1. sniegt priekšlikumus Latvijas Radio Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādei;
2. iniciēt satura vienību iekļaušanu vērtēšanas gada plānā, ekspertu piesaisti programmu satura vērtēšanai, iepazīties ar raidījumu vērtējumiem;
3. aktualizēt problēmas, kas saistītas ar žurnālistikas profesionālo standartu, tiesību, pienākumu un ētikas normu ievērošanu;
4. tiesības ierosināt izmaiņas un papildinājumus Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksā, redakcionālajās vadlīnijās un citos normatīvajos dokumentos;
5. sniegt konsultācijas galvenajam redaktoram jautājumos par Latvijas Radio redakcionālajiem lēmumiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Kas un kad, ar kādu pamatojumu Latvijas Radio redakcionālajā padomē ir iekļāvis personu Martu Ceravu, kas nav nodarbināta Latvijas Radio?
“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” neierobežo padomes locekļu izvēli. Portālā LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava padomes sastāvā iekļauta, jo LSM.lv ir sabiedrisko mediju kopējais portāls, kurā savu saturu publicē arī Latvijas Radio.”
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
