Latvijas Televīzija padodas "Vienotības" un Āboltiņas spiedienam, aizliedz PIETIEK avīzes reklāmu
PIETIEK01.10.2014.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Valstij piederošā Latvijas Televīzija (LTV) ir pakļāvusies partijas Vienotība un tās vadītājas Solvitas Āboltiņas spiedienam un aizliegusi turpmāku Pietiek avīzes jaunā numura reklāmu, par kuras raidīšanu bija noslēgts līgums un kura bija saskaņota ar LTV juristiem. "Māra Zālīte, kura kaut ko šai paša LTV runā par totalitārismu, kas iestāšoties pēc četrām dienām, ja tauta nenobalsošot par Vienotību, labāk varētu pavērt acis uz šo situāciju - tieši tagad mēs esam atgriezušies totalitārajos padomju laikos, kad "lietas" nokārtoja ar vienu zvanu no valdošās partijas centrālkomitejas," komentē Lato Lapsa
Reklāmas rullītī, ko Latvijas Televīzija ir demonstrējusi jau divus pēdējos vakarus, Lato Lapsa kameras priekšā runāja šādu tekstu: "Labdien! Es vēršos pie visiem Kurzemes iedzīvotājiem. Šajās dienās katram no jums pastkastītē jānonāk portāla pietiek.com slavenās avīzes visjaunākajam numuram, kurā aprakstīti daudzi patiesi un nepatīkami fakti par vienu rudu, varaskāru, iedomīgu kundzi, kas no amata augstumiem apkārtējos cilvēkus uzskata par mēslu vabolēm. Ja jūs šo avīzi neesat saņēmuši, pieprasiet to savā vietējā pasta nodaļā un izlasiet portālā www.pietiek.com. Atcerieties - jūs varat ierādīt šādām kundzēm viņu īsto vietu."
Šī reklāma bija saskaņota ar Latvijas Televīzijas juristiem, pēc kuru pieprasījuma reklāma jau pirms tās raidīšanas sākuma tika pārveidota - no tās beigām nācās noņemt jaunās avīzes centrālo zīmējumu: juristi paziņoja, ka persona, kas izkārusies pa joņojošā mersedesa logu, esot pārāk atpazīstama. Šodien publiskojam arī šo reklāmas versiju.
Taču, kad LTV saņēma Vienotības vadības vēstuli, kurā kategoriski tika pieprasīts nekavējoties pārtraukt Pietiek reklāmas raidīšanu, izrādījās, ka LTV vadībai un konkrēti sabiedriskās televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem šāds rīkojums ir likums - faktiski nekavējoties ir ticis lēmums reklāmu raidīšanai LTV aizliegt, neraugoties uz to, ka ir noslēgts līgums, reklāma ir tikusi saskaņota un apmaksāta.
Ne Vienotības vadība un personiski Āboltiņa, ne arī Belte pagaidām nav vēlējušies nodot Pietiek partijas Latvijas Televīzijai nosūtīto vēstuli ar kategorisko prasību nekavējoties pārtraukt šīs reklāmas pārraidīšanu. Taču no avotiem Vienotības juristu aprindās Pietiek zināms, ka vēstulē norādīts - esot pilnīgi skaidrs, ka ar "rudu, varaskāru, iedomīgu kundzi, kas no amata augstumiem apkārtējos cilvēkus uzskata par mēslu vabolēm", nevarot būt domāts neviens cits kā tikai un vienīgi Āboltiņa.
Saskaņā ar LTV valdes locekļa Sergeja Ņesterova parakstīto oficiālo skaidrojumu LTV gan joprojām atzīstot, ka "pats reklāmas materiāls nesatur priekšvēlēšanu aģitāciju", tomēr LTV vadība pēkšņi esot aptvērusi, ka jāņem vērā arī "tajā esošās atsauces uz avīzi Vienotība, PIETIEK! un interneta vietni pietiek.com".
Līdz ar to LTV vadība, sekojot Vienotības prasībai, nonākusi pie jauna uzskata - "ka televīzijas skatītāji pastarpināti tiek aicināti balsot pret vienu no 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem un deputātu kandidātiem, līdz ar ko reklāmas materiāls uzskatāms par netiešu priekšvēlēšanu aģitāciju".
Pašlaik avīzes izdevēji ir pieprasījuši LTV vadībai apmaksātajā reklāmlaikā uz tukša ekrāna pārraidīt šādu uzrakstu: "Šeit vajadzēja tikt pārraidītai portāla pietiek.com reklāmai. Tā netiks pārraidīta sakarā ar Latvijas Televīzijas vadības lēmumu." Pagaidām LTV vadība nav sniegusi atbildi, kādu pamatojumu tā sameklēs, lai atbilstoši Vienotības prasībai nepieļautu arī šāda ziņojuma pārraidīšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
