LDz šefs zem KNAB lupas

Iesaki rakstu:

„KNAB dara savu darbu”

Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, KNAB redzeslokā nonākuši vairāki Magoņa pērn veiktie darījumi. Tie biroja izmeklētājiem viesuši šaubas par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu slēpt iespējamo naudas legalizēšanu. Savukārt legalizējamā nauda varētu būt iegūta, izmantojot stāvokli LDz un tā meitasfirmā LDz Cargo.

To, ka par LDz šefa Magoņa amatpersonu deklarāciju KNAB sācis padziļinātu pārbaudi, Pietiek apstiprināja arī KNAB. Pēc biroja preses pārstāves Ievas Karlsbergas piektdien atzītā, KNAB turpina pārbaudi par Magoņa deklarācijā norādītājiem darījumiem. Sīkākus komentārus par pārbaudes gaitu Karlsberga nesniedza.

Informāciju par KNAB sākto pārbaudi Pietiek svētdien apstiprināja arī pats Magonis. Viņš atzina, ka „esam diskutējuši ar KNAB darbiniekiem par darījumiem”. Magonis uzskata, ka viņa deklarētie darījumi ir likumīgi.

„KNAB dara savu darbu, nu, lai viņi pēta,” teica Magonis. Viņš neslēpa, ka šovasar KNAB darbinieki viesojušies pie viņa LDz. Magonis uzskata, ka visi deklarācijā norādītie darījumi, tajos gūtie ienākumi ir adekvāti un patiesi un tiem nevajadzētu radīt nekādas šaubas. Viņš savu taisnību esot gatavs pierādīt tiesā, ja nu gadījumā KNAB pārbaudē konstatētu kādus pārkāpumus.

Dīvainie darījumi

Magoņa 2009. gada iespaidīgie ienākumi izskatās šādi: kāda Helēna Bibika viņam atdevusi parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu, no Krievijas uzņēmuma Eriga par kapitāldaļām viņš saņēmis 675 tūkstošus eiro, bet dividendēs no SIA Diamond Company (iepriekšējais nosaukums – Hanza Jūras vārti) – 402 tūkstošus dolāru.

Ldz vadītāja veikto darījumu kopums tiešām izskatās vismaz aizdomīgi, lai gan darījumiem atsevišķi atrodams oficiāls apstiprinājums. Līdz pat pagājušā gada decembrim Magonim tiešām piederējusi puse kapitāldaļu Hanza Jūras vārtos, kas arī devusi pusi no kompānijas oficiāli izmaksātajām dividendēm – 398 tūkstošiem latu.

Arī vismaz daļas no Bibikas atmaksātajiem parādiem izcelsme skaidri redzama: tieši Bibikai piederējuši otri 50% no Hanza Jūras vārtiem un tātad viņai tikusi arī otra puse no dividendēm, kas nodrošinājusi trešo daļu Magonim atmaksātās summas.

Tiesa, tālākais Hanza Jūras vārtu liktenis gan ir diezgan dīvains. Kompānijas 2009. gada apgrozījums bijis 2,8 miljoni latu, peļņa – gandrīz 247 tūkstoši latu, un gada pārskata vadības ziņojumā bija īpaši norādīts, ka uzņēmumam, kura pamatnodarbe ir kravu transporta ekspedīcija, ir „pietiekami augsta maksātspēja”.

Neraugoties uz to, Magonis 35% uzņēmuma kapitāldaļu Bibikai pagājušā gada novembrī atdevis faktiski par velti, - Lursoft datu bāzē šāda īpašnieku maiņa fiksēta, bet Magoņa amatpersonas deklarācijā neparādās, ka viņš par tām būtu saņēmis kādu samaksu.

Toties LDz vadītāja īpašumā atlikušos 15% Hanza Jūras vārtu kapitāldaļu viņš Krievijas uzņēmumam Eriga, kā rāda deklarācija, mēnesi vēlāk pārdevis par 675 tūkstošiem eiro. Tātad Bibikai „uzdāvinātās” kapitāldaļas varētu būt bijušas vairāk nekā pusotru miljonu eiro vērtas.

Ja ticam oficiālajiem datiem, nezināmiem īpašniekiem piederošais Krievijas uzņēmums ar pirkumu gan ir vērienīgi iekritis – protams, ja vien šie īpašnieki nav meklējami pārdevēju ciešā tuvumā: šā gada 22. jūnijā Hanza Jūras vārti tiek pārdēvēti par SIA Diamond Company, bet jau 6. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosina uzņēmuma maksātnespējas lietu. Piecas dienas vēlāk tiesa ieceļ maksātnespējas administratoru šai kompānijai, kas vēl pirms gada strādāja ar iespaidīgu peļņu.

Tiesa, nezināmajiem īpašniekiem piederošo Krievijas kompāniju šī maksātnespēja formāli neskar, jo tai pašā šā gada 22. jūnijā par bijušo Hanza Jūras vārtu jauno īpašnieku ir kļuvis kāds 1985. gadā dzimis Jānis Pilainis, bet Bibika atbrīvojusies arī no uzņēmuma valdes locekles posteņa.

Interesanti, ka Magonim iespaidīgos ienākumus nodrošinājušās bijušās SIA Hanzas Jūras vārtu maksātnespējas pieprasījumu iesniegusi kāda SIA Pērnavas 30 – tās vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir 1965. gadā dzimušais Aigars Rubīns, ar kuru Bibika šā gada pavasarī slēgusi vairākus tāpat nedaudz īpatnus nekustamā īpašuma darījumus.

Spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, 4721 kvadrātmetru zemesgabalu Baltezerā Bibika pērn iegādājusies par nepilniem 69 tūkstošiem latu, bet Rubīnam to šopavasar pārdevusi par nedaudz vairāk kā 70 tūkstošiem latu. Vēl vienu, tikai 4923 kvadrātmetrus lielu Baltezera zemesgabalu Bibika pagājušā gada janvārī nopirkusi par aptuveni 105 tūkstošiem latu un gadu vēlāk par apmēram tādu pašu summu pārdevusi Rubīnam.

Taču vēl interesantāki bijuši nekustamā īpašuma darījumi, kuros iesaistīti Hanzas Jūras vārti. 1787 kvadrātmetru zemesgabalu Sunīšos Bibika 2006. gadā iegādājusies par nepilniem 38 tūkstošiem latu un pērn Hanzas Jūras vārtiem pārdevusi par tādu pašu summu. Šis īpašums joprojām pieder nu jau pārdēvētajai kompānijai, un uz to ar tiesas lēmumu uzlikta ķīlas tiesība bankas prasības nodrošināšanai. Tāpat noticis arī ar 1904 kvadrātmetriem turpat Sunīšos – arī tie palikuši bijušo Hanzas Jūras vārtu īpašumā un ir bankas apķīlāti.

Gluži cits liktenis bijis 1824 kvadrātmetru zemesgabalam – tas pēc pabūšanas Bibikas īpašumā par 85 tūkstošiem latu nonācis Hanza Jūras vārtu pārziņā, taču jau šogad, neilgi pirms uzņēmuma jaunās īpašnieku maiņas par 80 tūkstošiem latu ticis SIA Hanza kuģu aģentūra. Savukārt šajā SIA valdes locekle jau atkal ir Bibika, bet vienīgais īpašnieks – tas pats LDz vadītājs Magonis.

Ko runā kuluāros

Kuluāros jau pirms vēlēšanām izskanēja, ka iespējams, saistībā ar LDz vadību šoruden sagaidāms Latvenergo vadības arestam līdzvērtīgs skandāls, un tika piesauktas aizdomas par „naudas atmazgāšanu”.

Neoficiāla informācija vēstīja, ka, zinot par KNAB pārbaudi, tikusi gatavota Magoņa nomaiņa. Neoficiāli tika minēts arī, ka Magonis grasās doties atvaļinājumā saistībā ar briestošo skandālu, kas varētu rasties par KNAB sākto pārbaudi. Tomēr pats Magonis Pietiek atzina, ka nav plānojis doties ne atvaļinājumā, ne pamest valsti.

Magonis ir viens no apvienības Par labu Latviju (PLL) atbalstītājiem, un vēlēšanu naktī viņš viesnīcā Rīdzene kopā ar citiem PLL atbalstītājiem un biedriem sagaidīja vēlēšanu rezultātus.

LDz šefs tiek uzskatīts arī par vienu no PLL līderim Ainara Šleseram pietuvinātām personām. Laikā, kad Rīgā klīda runas par Magoņa nomaiņu, Šlesers jau sen vairs neieņēma ietekmīgo satiksmes ministra amatu. No informētiem avotiem valdības aprindās dzirdēts, ka savu lomu, lai Magonis saglabātu amatu, šovasar nospēlējis ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs, ar kura viedokli Valda Dombrovska valdībā jārēķinās. Iespējams, tas saistīts ar indikācijām, ka Lembergs būtu vēlējies LDz šefa amatā redzēt savu cilvēku, tādēļ Magoņa jautājums atlikts, cerot uz politiskās ietekmes maiņu pēc vēlēšanām.

Seko mums