Iesaki rakstu: 
Maijā Ventspils mēra Aivara Lemberga īpašumā Puzē atrastās oligarha dienasgrāmatas var sagādāt nepatikšanas teju visai Latvijas šā brīža politiskajai elitei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas gūta no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajai izmeklēšanai tuviem avotiem. Īpaši nepatīkami maija kratīšanās izņemtie Lemberga pieraksti var izrādīties Vienotības politiskajai spicei, kas pēdējo gadu ar oligarhu strādāja plecu pie pleca valdībā, tādēļ tās politiķu vārdi esot atrodami teju katrā dienasgrāmatas lappusē. Pavisam maz šie ieraksti atsedzot Lemberga personības cilvēcisko pusi, lai gan dienasgrāmata atklāj arī dažas pārsteidzošas nianses, piemēram, to, ka oligarhs mēdz apmeklēt zīlnieci.
Nodēvētas par dienasgrāmatām, patiesībā šīs pierakstu klades drīzāk saucamas par plānotājiem, kuros Lembergs pedantiski pa stundai veicis ierakstus, kad, cikos un kādā vajadzībā ieplānojis tikties ar konkrētu cilvēku, tostarp augstām valsts amatpersonām. Atšķirībā no tā dēvētajiem "stipendiātu sarakstiem", kuros lietoti kodēti apzīmējumi kā "Zemnieks", "Āpsis", "Šoferis", šajos maijā KNAB izmeklētāju uzietajos pierakstos Lembergs politiķus dēvē to īstajos vārdos, dažus gan saucot viņu plaši zināmās iesaukās, kas, piemēram, atvasinātas no uzvārda.
Lakoniskajos ierakstos, kas pedantiski veikti pēdējo gadu laikā, pa stundai parādās Lemberga dienaskārtība. Ieraksti arī atklāj kontekstu, kādā viņš ticies ar konkrētām personām - ministriem, partiju eliti, valsts un privāto uzņēmumu vadītājiem. Pie daudziem ierakstiem minētas naudas summas, kas gan skaidri nepierāda, ka tās maksātas konkrētajai personai.
KNAB izmeklēšanai tā dēvētajā "oligarhu lietā" tuvu stāvoši avoti Pietiek norādījuši - visticamākais, ne visi Lemberga plānotājos atrodamie ieraksti būtu pielīdzināmi pirms dažiem gadiem kratīšanās pie Ventspils grāmatvedes Gitas Grasmanes atrastajiem "stipendiātu sarakstiem". Tomēr oligarha plānotājos ietvertā informācija paverot pietiekami plašas interpretācijas iespējas, kas dažiem tajos atrodamajiem uzvārdiem var nozīmēt arī politiskās karjeras beigas.
Vislielākās raizes šie Lemberga plānotāji var sagādāt Vienotības vadošajiem politiķiem, jo demonstrē patieso attiecību un kontaktu dziļumu, kādā bija pāraugusi kopš 2010. gada novembra ilgusī divvaldība koalīcijā ar oligarha kontrolēto Zaļo un zemnieku savienību. Regulāras tikšanās ar Vienotības ministriem un Saeimas amatpersonām, kuras neatrast attiecīgās dienas oficiālajās dienaskārtībās, bet ir fiksētas Lemberga plānotājā, īpaši nepievilcīgā gaismā rādās kontekstā ar iepriekš politisko zemestrīci sacēlušajiem "stipendiātu sarakstiem".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
