Lemberga ieinteresētība apžēlošanā – šobrīd maz ticama

Iesaki rakstu:

Versiju par Lemberga ieinteresētību apžēlošanā kā faktoru, kas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskajam līderim liek meklēt lojālu prezidentu, nokauj vairāki apstākļi. Pirmkārt, laiks – apžēlošana attiecas tikai uz notiesātajiem, kuru spriedums stājies likumīgā spēkā, bet Lemberga gadījumā uz tādu var nākties gaidīt gadiem. Otrkārt, Lemberga atteikšanās atzīt vainu, kas, pēc zinātāju teiktā, ir viens no neformāliem faktoriem, pēc kuriem vadās prezidents, lemjot par apžēlošanu. Treškārt, paralēli tiesvedībai turpinās izmeklēšana citos kriminālprocesos, kas ir saistīti ar Lemberga vārdu un ko var traktēt kā kavēkli apžēlošanai.

„Es skaidri zinu, ka neesmu vainīgs. Amnestija man kā politiķim nav pieņemama, jo amnestijas gadījumā man jāatzīst, ka esmu vainīgs,” 2008. gada rudenī, kad Ventspils mēram tuvu advokātu loks nāca klajā ar iniciatīvu par Amnestijas likumu, kas attiektos arī uz Ventspils mēru, teica Lembergs. Amnestija nav tas pats, kas apžēlošana. Pirmā ir Saeimas varā, otrā – ekskluzīvas prezidenta tiesības.

Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, piekrītot Pietiek sniegt teorētisku, ar konkrētu personu nesaistītu skaidrojumu par apžēlošanas procesu, uzsver, ka apžēlošana – tā nav tiesas sprieduma revīzija. „Prezidents nevērtē: vainīgs, nevainīgs, bija, nebija pierādījumi – tā ir tiesas kompetence, tiesas neatkarība.”

Lai saņemtu prezidenta apžēlošanu, jāiestājas vismaz trim nosacījumiem: spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums, notiesātās personas pašrocīga vainas atzīšana, cietumā ir pavadīts Apžēlošanas likumā prasītais laiks no kopējā ieslodzījuma termiņa, ja runa ir par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Pirmajā gadījumā runa ir par vismaz pusi no piespriestā cietumsoda, otrajā – par divām trešdaļām.

Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda, noteic Apžēlošanas likums. Līdz ar to smagos noziegumos apsūdzētai personai tiesības uz apžēlošanas lūgumu var nākties gaidīt ļoti ilgi.

Lemberga iespējas uz apžēlošanu ierobežo vēl kāds apstāklis – paralēli tiesvedībai Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēšanu no lietas izdalītos atsevišķos kriminālprocesos. Pēdējais no tiem, kā Pietiek jau rakstīja pērnajā rudenī, izdalīts tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, lai izmeklētu iespējamo partiju piekukuļošanu saistībā ar 1997. gadā īstenotu a/s Ventspils nafta privatizāciju.

Apžēlošanas dienesta vadītāja likumā noteikto prasību par to, lai notiesājošs spriedums būtu stājies likumīgā spēkā, interpretē tā, ka attiecībā uz šo personu kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādē nevar būt neiztiesāts kriminālprocess. „Tiesas spriedumam jābūt likumīgā spēkā, lietai jābūt iztiesātai visās instancēs, un nevar būt kaut kādi neiztiesāti kriminālprocesi. Ja ir spriedums, bet vienlaikus kaut kas pret šo personu vēl atrodas kriminālprocesa stadijā, tad mēs nevaram uzskatīt, ka tiesas spriedums ir stājies spēkā,” saka Lodočkina. Šis apstāklis gan tiekot skatīts individuāli, piemēram, ja notiek izmeklēšana, bet kriminālprocesa ietvaros personai nav pat noteikts aizdomās turamā statuss, šāda kriminālprocesa esamība teorētiski var neliegt iespēju tikt apžēlotam. Apžēlojot personu, pret kuru turpinās izmeklēšana citos kriminālprocesos, un pieņemot, ka lieta reiz nonāks tiesā, tas varētu tikt traktēts kā tiesas ietekmēšana, pieļauj Lodočkina.

Lembergs jau ir izmantojis un arī nākotnē varētu izmantot tiesības vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur lietas izskatīšana, ja tā tiktu pieņemta, teorētiski varētu turpināties vēl pēc augstākās instances tiesas sprieduma Latvijā. Nepabeigta tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā notiesātajam neliedz iesniegt apžēlošanas lūgumu prezidentam, norāda Lodočkina. Tāpat nereti esot gadījumi, kad notiesātais, sagaidījis termiņu, kad var lūgt apžēlošanu, vienlaikus vēršas cietuma administrācijā, prasot pirmstermiņa atbrīvošanu.

Lēmums par apžēlošanu ir prezidenta brīvas gribas izpausme, tiesības, nevis pienākums, uzsver Lodočkina. Apžēlošanas lēmuma pieņemšanā līdzās faktoloģiskajam materiālam – Apžēlošanas dienesta apkopotajai informācijai – ir arī subjektīvi faktori. Zinātāji Pietiek norādījuši, ka visi trīs atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers - kā vienu no priekšnosacījumiem lēmumam par apžēlošanu vēlējušies redzēt notiesātā pašrocīgi rakstītu vainas atzīšanu un nožēlu.

Tikmēr Lodočkina uzsver, ka Apžēlošanas likumā nekas nav teikts par vainas atzīšanu un nožēlu kā nepieciešamo priekšnoteikumu, lai pretendētu uz apžēlošanu. Līdz ar to vainas neatzīšana neliedz cilvēkam rakstīt apžēlošanas lūgumu. „Rakstīt var, bet, kā šis lūgums tiks izskatīts, tā ir tikai un vienīgi prezidenta kompetence,” uzsver Lodočkina. Jautāta, vai subjektīvi tas var ietekmēt prezidenta lēmumu, viņa atteic, ka nevar uz to atbildēt lēmuma pieņēmēja vietā.

Vienīgais izņēmums, kad vainas atzīšanas apžēlošanas lūgumā nav bijis, bet tas nekavēja notiesātā apžēlošanu, bijis Vairas Vīķes-Freibergas laikā, kad Apžēlošanas dienestu vēl vadīja Rita Aksenoka. Šis gadījums skāris kādu personu, kurai piespriests ilgs cietumsods, bet, par kura vainu bijušas šaubas.

Lemberga lieta Rīgas apgabaltiesā patlaban tiek iztiesāta pirmajā instancē un pēc optimistiskākajām prognozēm var tikt pabeigta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, lai gan droši prognozēt to neviens neuzņemas. Pirmajai instancei seko lietas izskatīšana apelācijā, tad kasācijas instancē Augstākajā tiesā, un var pieņemt, ka tik skaļā lietā vismaz kāda no pusēm šīs pārsūdzēšanas tiesības izmantos. „Teorētiski prezidentam, kurš amatā būs no 2011. līdz 2015. gadam, lai kurš tas būtu, ar šo jautājumu vispār nevajadzēs nodarboties,” Pietiek prognozēja kāds zinātājs. 

Seko mums