Iesaki rakstu: 
Kaut arī Ventspils mēra advokāte Vineta Čukste jau 24.jūlija vakarā informēja, ka Anglijas tiesa nolēmusi piedzīt no prasītājiem par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka nekas tāds tiesā vēl nemaz nav ticis izlemts. Turklāt Lembergam, visticamākais, arī 31.jūlijā, kad Anglijas tiesā paredzēta nākamā tiesas sēde, neizdosies tikt vaļā ne no tiesvedības, ne tiesas izdotā viņam piederošo aktīvu aresta starptautiskā ordera.
Jau rakstīts, ka pretēji Lemberga cerībām Anglijas tiesa (Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa) 24.jūlijā vēl neizlēma ne par tiesvedības pret Ventspils mēru izbeigšanu, ne par tiesas pērn aprīlī izdotā starptautiskā Lemberga īpašumu aresta ordera atcelšanu.
Tiesvedībā prasītājs ir Latvijas Kuģniecības (LK) meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Tiek uzskatīts, ka visticamākais, Lemberga vadībā no LK meitassabiedrībām, slēdzot kuģu frakts līgumus, izzagti miljoni. Pret Lembergu lietā vērsta prasība par līdz 135 miljonu dolāru piedziņu.
Anglijas tiesai balstoties uz precedentu citā lietā, Lembergam bija izdevies panākt, ka 12.jūlijā Anglijas tiesa pieņēma lēmumu, ka Lemberga tiesāšana šajā lietā nav Anglijas jurisdikcijā. Lai arī Ventspils mērs medijos plaši izziņoja šo faktu, viņa prieki izrādījās pāragri: LK meitasfirmas Lembergam izdevīgo lēmumu apstrīd un tiesai iesniegušas lūgumu ļaut celt apelācijas sūdzību.
Tikmēr, kā liecina vairāku ar šo tiesvedību saistītu avotu sniegtā informācija, Anglijas tiesa 24.jūlijā tikai sākusi lietā iesaistīto pušu uzklausīšanu par Lemberga aizstāvju prasīto tiesvedības izdevumu piedzīšanu. Izredzes, ka tiesa izlems par labu Lembergam un no prasītāja – vairākām LK meitasfirmām – tiks piedzīti vairākus simtus tūkstošus britu mārciņu lielie tiesvedības izdevumi, pagaidām vēl esot visai neskaidras. Līdz ar to esot ļoti iespējams, ka Lemberga un viņa advokātes 24.jūlijā paustie izteikumi, ka tiesa izlēmusi par labu Ventspils mēram no LK piedzīt tiesāšanās izdevumus, atkal varot izrādīties pāragri. Kā jau minēts, arī Čukste atzinusi, ka konkrēta piedzenamā summa vēl nav nosaucama.
Turklāt Lemberga izredzes par 135 miljonu lietas drīzu izbeigšanos piektdien krietni sašķobījis cits augstākas Lielbritānijas tiesas lēmums lietā, uz kuras precedenta pamata tiesa iepriekš izlēma, ka Lemberga tiesāšana šajā lietā nav Anglijas tiesas jurisdikcijā. Proti, Anglijas Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai kasācijas sūdzību lietā VTB pret Nutritek, kurā tiek skatīts no juridiskā viedokļa identisks jautājums par Anglijas tiesas jurisdikcijas esamību pār ārvalsts pilsoni.
Kā norāda avoti, tas faktiski nozīmē, ka arī LK meitasfirmu tiesai izteiktais lūgums iesniegt apelācijas sūdzību par Lembergam izdevīgo jurisdikcijas jautājumu tiks apmierināts. Līdz ar to varot prognozēt, ka pagaidām Lembergs no lietas ne vienā aspektā laukā netikšot un arī mantas arests saglabāšoties.
LK ir koncerna Vitol kontrolē, Lemberga cilvēkus no uzņēmuma Vitol „izsvieda” 2010.gada beigās.
Līdztekus 135 miljonu dolāru tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu jaunu prasību cēlusi cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar). Šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāk nekā 5 miljonu dolāru izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus.
LK privatizācija tika īstenota 2002.gadā, un tā tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai. Par to liecinājuši Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arī Pietiek.
Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
