Iesaki rakstu: 
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis piektdien Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadības sanāksmē izteicis neuzticību starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājam Arnim Luhsem, kurš amatā savulaik nonāca ar zaļo zemnieku svētību. Sagaidāms, ka drīzumā tiks sasaukta lidostas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par Luhses un, iespējams, vēl kādu valdes locekļu atcelšanu.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss Pietiek šo informāciju apstiprināja. Akcionāru sapulce Luhses nomaiņai sasaukta nākampiektdien, 19. oktobrī, pulksten 10:30. Šobrīd neesot plāna mainīt vēl kādu lidostas valdes locekli. SM šobrīd vēl nav kandidāta lidostas valdes priekšsēdētāja amatam, un tas jāatrod nedēļas laikā, apgalvoja Matīss. To, ka ministrs viņam publiski izteicis neuzticību un faktiski tas nozīmē amata zaudēšanu, Pietiek īsā telefonsarunā apstiprināja pats Luhse. Komentēt notikušā iemeslus viņš nepiekrita.
Piektdienas rītā notikušajā SM kapitālsabiedrību vadības sanāksmē Ronis lidostas šefam pārmetis "strādāšanu uz savu publicitāti tā vietā, lai spētu nodrošināt lidostas infrastruktūras projektu sekmīgu norisi", Pietiek stāstīja kāds informēts avots. Vēl augusta beigās Ronis runas par ieceri mainīt lidostas vadību un iespējamo pretendentu loku, kas šim amatam jau apspriests, noliedza, Pietiek apgalvojot, ka tās ir “muļķības” un “lai viņi visi nomierinās”.
Punktu jau mēnešiem ilgajām spekulācijām par Luhses drīzo nomaiņu amatā pielicis ceturtdien medijos plaši tiražētais lidostas PR pasākums - jaunā centrālā kontrolpunkta un operatīvā vadības centra atklāšana, kurā ieguldīti 1,5 miljoni latu. Televīziju ziņās šim pasākumam bija atvēlēta teju centrālā vieta, un ceturtdienas vakarā šī pasākuma sakarā ekrānos pozitīvu publicitāti guva gan Luhse, gan lidostas drošības dienesta šefs Raimonds Lazdiņš.
Uz šī fona mazāk pamanīti ir sarežģījumi ar vērienīgo, 80 miljonus eiro vērto lidostas infrastruktūras attīstības būvprojektu, kas 29. augustā apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā un līdz ar tiek kavēts. Aizkavēšanās lidostas infrastruktūras projekta pabeigšanā, kas paredzēta 2014. gadā, nav pieļaujama, jo tas apdraudētu lidostas pārsertifikāciju.
To, ka Luhse drīzumā varētu tikt nomainīts amatā, Pietiek rakstīja jau augusta beigās, un tobrīd tas tika saistīts tieši ar prognozētajiem sarežģījumiem lidostas infrastruktūras projektā. Satiksmes ministrs Ronis, kura vadītā ministrija pēdējos mēnešos citu aiz citas piedzīvo neveiksmes, kas saistītas ar lielo projektu iesaldēšanu vai to apšaubīšanu, šoreiz esot nolēmis rīkoties un, iespējams, upurēs par konkursa norisi atbildīgo Luhsi, tobrīd skaidroja avoti ministrijā.
Bez Luhses lidostas valdē darbojas arī zaļo zemnieku ministra Auguļa laikā ieceltie Andis Daimlics, Ilona Līce un Aldis Mūrnieks, un šogad valdē tika iecelti arī “olšteiniešu” virzītais Kaspars Ozoliņš un ar Nacionālās apvienības politisko aizmuguri saistītā Antra Duntava.
Pietiek jau rakstīja, ka šovasar kā Luhses pēcteči amatā visnopietnāk apspriesti bijušais satiksmes ministrs, tēvzemietis Kaspars Gerhards un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kuru kandidatūras dažādu iemeslu dēļ noraidītas. Kā šo iespējamo pārbīžu arhitekts Pietiek tika minēts politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš būvnieku aprindās tiek dēvēts par "sakārtotāju".
Lidostas infrastruktūras attīstības projekta otrajai kārtai bija izvirzīti četri pretendenti, bet uzvarēja piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB, kas bija piedāvāja darbus veikt par zemāko cenu - 79 487 895,39 eiro jeb aptuveni 56 miljoniem latu. SIA Hochtief Solutions Latvia īpašnieks ir Vācijas uzņēmums Hochtief Solutions AG. Zaudētājos palika Guntim Rāvim pastarpināti piederošā SIA Skonto būve, kurai pirms tam kuluāros tika prognozēta uzvara konkursā, kā arī lietuvieši AS Panevezio keliai un piegādātāju apvienība Merks-Merko-Saldus ceļinieks. 29. augustā piegādātāju apvienība SIA “Skonto būve” un AS “Panevežio keliai” Iepirkumu uzraudzības birojā konkursa iznākumu apstrīdējusi.
Citi konkursā ieinteresētie būvnieki kuluāros apšauba, ka FCC, Hochtief un ACB piedāvātā cena, kas bijusi zemākā, tiešām atbilst projekta būvdarbu faktiskajām izmaksām: darbu gaitā varētu sākties kaulēšanās par sadārdzinājumu, kas savukārt var apdraudēt projekta termiņu ievērošanu.
Kā ietekmīgu figūru, kas, izmantojot sakarus politiskajās aprindās, cenšas ietekmēt lidostas jaunā vadītāja izraudzīšanos un caur to arī konkursa likteni, vairāki avoti Pietiek minējuši būvuzņēmēju, firmas Moduls-Rīga valdes locekli un būvfirmas Velve līdzīpašnieku Māri Martinsonu. Viņam caur SIA MM investīcijas ir daļas Rāvim piederošos Skonto grupas uzņēmumos, rāda Lursoft informācija. Vienlaikus Martinsonam daļēji piederošā Velve apvienībā ar Hochtief Solutions pretendē konkursā uz 19,5 miljonus latu vērtās Liepājas koncertzāles būvniecību.
Vienīgais Martinsona oficiāli atrodamais ziedojums kādai politiskajai partijai fiksēts 2006. gadā Jaunajam laikam – 10 000 latu. Tomēr šis oficiālais ziedojums neatspoguļo Martinsona faktisko ietekmu uz politiķiem, galvenokārt – Jauno laiku (tagad Vienotību) un Nacionālās apvienības tā dēvēto “tēvzeimiešu flangu” jeb TB/LNNK. Tēvzemiešiem ilgstoši bijusi liela ietekme Rīgas pašvaldībā, kuras iepirkumos bija ieinteresēti ar Martinsonu saistīti uzņēmumi. Martinsons ir arī Jaunā laika un Vienotības ilggadējā “kasiera” Edgara Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs, bet firma Moduls-Rīga – šī kluba ģenerālsponsors un stratēģiskais partneris. Caur Jaunupu, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem arhitektiem “Olšteina sešinieka” atšķelšanā no Zatlera reformu partijas, Martinsonam ir arī ietekme uz “olšteiniešiem”, kuri saskaņā ar koalīcijas līgumu nes politisko līdzatbildību par Roņa vadīto Satiksmes ministriju. “Olšteiniešu” ieteiktais Kaspars Ozoliņš darbojas lidostas Rīga valdē.
Lidostas infrastruktūras attīstības projekts paredz atjaunot skrejceļu segumu, nostiprināt lidjoslu, izbūvēt papildu manevrēšanas ceļu, rekonstruēt un paplašināt peronus, izbūvēt lidmašīnu pretapledošanas apstrādes platformu, kā arī veikt citus lidostas darbībai un attīstībai būtisksus uzlabojumus. Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 81 miljona latu apmērā, no tiem 39,9 miljoni latu būs lidostas Rīga finansējums un 41,1 miljons latu – Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Kohēzijas fonda, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
