Iesaki rakstu: 
Nupat ka atzīmējām dienu ar bailēs rakstītu nosaukumu - Staļinisma un nacistu upuru piemiņas diena. Kaut bija jābūt Okupācijas upuru piemiņas dienai. Ne jau mūs okupēja un represēja partijnieki, bet valstis PSRS un Vācija. Šī ir kārtējā pielabināšanas kremlim vai bailes, lai lietas nesauktu īstajos vārdos.
Tā ka šī atceres diena sakrita ar Baltijas ceļa atzīmēšanu, tad pie bijušās represiju VDK odžu midzeņa galvenās ēkas notika piemiņas pasākums ar svecīšu aizdedzināšanu. Uzstājās arī varas pārstāvji, kas stāstīja par šausmu darbiem, kas nedrīkst atkārtoties. Kaut īstenībā tika īstenots latviešu tautas holokosts. Kur VDK galvenās ēkas pagrabos tika nošauti labākie latvju tautas dēli un meitas un uz Sibīrijas nāves nometnēm izsūtīti tūkstošiem, tostarp nevainīgi sirmgalvji un bērni.
Vai tiešām šos nelietīgos noziegumus veica nezināmi marsieši, ka tas izrietēja no uzrunām? Neviens runātājs nepateica, ka tas ir benžu VDK darbs. Tāpat runās un saziņas līdzekļos izskanēja tikai mīļā Stūra māja, nevis VDK neliešu galvenais midzenis. Okupācijā daudzi šai baisai ēkai gāja ar līkumu. Pat bija teiciens, ka no šīs mājas var redzēt Sibīriju.
Kā lai lietas sauktu īsos vārdos, ja neviens VDK nelietis nav tiesāts, izņemot Noviku. Pat nav mēģināts galveno bendi Šustinu, kas uzspieda daudziem nāves spriedumu - nošaut, pieprasīt no Izraēlas tiesāšanai. Kādreiz bija iespējams arī dabūt visus VDK dokumentus, bet Godmaņa vīri bailēs bija priecīgi, ka tie aizceļo prom.
VDK bendēm Latvijā pat nav veikti nekādi ierobežojumi, tostarp spekulācijās, bet gan dotas privilēģijas un iecelšana svēto, neaizskaramo kārtā. Daudzi VDK izdzimteņi ir miljonāri. To starp arī pats naidīgākais Latvijas brīvības cīnītājiem un trimdai bija VDK 5. nodaļas priekšnieks Guntis Indriksons. Arī spiegs Norvēģijā miljonārs Juris Savickis nesen naidā pret Latviju televīzijas pārraidē pat neatzina mūsu okupāciju. Tās nav vienīgās VDK naidīgās odzes - miljonāri.
Gada sākumā par VDK atmaskošanu bija uztraukušies ģenerālprokurors Kalnmeiers un SAB boss Maizītis, kas okupācijā strādāja izmeklēšanās un tiesu iestādēs. Izkalpošanās toreiz bija modē, un varēja taču gadīties arī kāda politiska prāva vai pašu savervēšana?
Arī zoodārzā atrastais un ar okupantu tankiem bruņojies Zatlers tāpat no gaidāmās VDK atmaskošanas bija ļoti sabijies. Ir sakāmvārds - kas vainīgs, tas bailīgs. Bet vislielāko nodevību un cinismu trīs reizes nodemonstrēja VVF, atkārtoti uzliekot veto Saeimas deputātu balsojumam atvērt VDK maisus.
Kuriozs bija viņas izskaidrojums, ka maisos atrodas arī ļoti labi, godīgi un cienījami ļaudis un negribot tiem darīt pāri. Tā uzspļaujot mums, brīvības cīnītājiem. Mēs augstdzimušajai rozenkroicietei esam tikai nulles un tukša vieta, Ne jau bez bailēm vai nopietna iemesla prezidente glābj savas valsts kapračus, lai, maisus neatverot, pati paliktu tīra un svēta.
Ne velti VVF kā velns no krusta muka no politrepresētajiem un brīvības cīnītājiem, pat liekot rādītājpirkstu pie deniņiem, un neapmeklēja mūsu saietus Ikšķilē. Tai vietā VVF deva priekšroku zirgu sacensību izklaidei. Viņa necienīja arī leģionārus, kas noturēja fronti, lai viņas ģimene, mūkot no krievu armijas, nokļūtu brīvībā. Vēl vairāk, viņa "pateicībā" pat veicināja, lai aizliegtu viņu piemiņas dienu.
Bet trimda azotē ir uzaudzinājusi arī citas odzes. Cinismu izrādīja Vienotības politbiroja valdošā vara, kas bija nolēmusi šo vēsturisko ēku, kas atrodas nozīmīgā biznesa vidē, pārdot par sviestmaizi oktobrī. Viņi ir speciālisti arī banku rebēs, kur jau Dombrovskis tika pie 500 000 eiro. Cik ar blēdībām, slēpšanu, visam uzliekot valsts noslēpumu, šoreiz nozags ar Citadeles pārdošanas spekulācijām?
Tomēr Vienotības blēdības izjauca tauta, īsā laikā savācot parakstus, lai VDK odžu midzeni saglabātu nākamām paaudzēm. Straujuma bija piespiesta pie sienas un taisnojās, ka tomēr tā būtu jāsaglabā.
VDK pastāvošajai varai ir ļoti neērts jautājums, Ne velti tika izveidota īpaša komisija. kas bendes pārmālēs par cietušiem. VDK bija pati varas elites spice? Vai tā tur ir vēl šobrīd? Vai viņu VDK kartītes ir vēl maisos vai izzagtas? Tie ir jautājumi, no kuriem daudziem bail.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
