Iesaki rakstu: 
Aizdomās, ka Rīgas domes (RD) izsludinātais konkurss par pretrunīgi vērtētā tā sauktā „zelta tilta” jeb Dienvidu tilta trešās kārtās būvniecību nav noritējis godīgi, ar sūdzību Iepirkuma uzraudzības birojā (IUB) vērsies Lietuvas būvuzņēmums AB Kauno Tiltai. Pietiek zināms, ka Lietuvas uzņēmums IUB pārsūdzējis Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas konkursu, jo uzskata, ka visiem konkursa dalībniekiem nav dotas vienlīdzīgas iespējas. Sagaidāms, ka lēmumu par lietuviešu uzņēmuma sūdzību IUB pieņems trešdien, 14.martā.
Janvāra beigās RD paziņoja, ka aptuveni 17,5 miljonus latu vērto Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību veiks vietējo būvnieku apvienība ACB, Tilts un Viadukts. Atbildīgais par Dienvidu tilta trešās kārtas konkursu ir RD Satiksmes departaments.
Pietiek zināms, ka Lietuvas uzņēmums ar sūdzību par RD konkursu IUB vērsies tāpēc, ka uzskata - īsi pirms konkursa rezultātu paziņošanas mainīts iepirkuma priekšmets, būvnieku apvienības ACB, Tilts un Viadukts atsevišķiem dalībniekiem iepriekš bijusi zināma informācija par projekta izmaksu aprēķinu. Lietuviešu uzņēmums IUB arī izteicis aizdomas, ka uzvarētājs, viens no tilta iepriekšējo būvdarbu veicējiem, nav iesniedzis visus dokumentus.
IUB lēmums par Kauno Tiltai sūdzību būs zināms pēc dažām dienām, līdz tam nekādi komentāri netiek sniegti.
Kā zināms, janvāra beigās RD atļāva Satiksmes departamentam slēgt līgumu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības darbu pabeigšanu. Tiek plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2013.gadā.
RD lēsusi, ka Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanas izmaksas nepārsniegs 17,5 miljonus latu. Naudu tilta pabeigšanai dome plāno aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja.
Dienvidu tilta būvniecību jau ilgstoši apvijušas aizdomas un pretrunīga informācija par iespējamo korupciju vai „saskrūvētām” izmaksām. Saistībā ar Dienvidu tilta pirmās kārtas celtniecību Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde kopš 2009.gada aprīļa kriminālprocesā izmeklē iespējamos pārkāpumus, kurus revīzijā bija atklājusi Valsts kontrole. Tā norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi aptuveni 27 miljonus latu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.