Līksmība par prokuratūras pārbaudi SAB – pilnīgi bez pamata

Iesaki rakstu:

Vai nu ir pamats gavilēm un līksmībai, ka nu tik principiālie un skarbie prokurori izpurinās šo naudas atmazgātāju draugu un pusbandītu aizstāvju perēkli, kura spilgtākās aktivitātes ir nevis spiegu ķeršana, bet ar viltotiem numuriem apkarinātu automašīnu novietošana invalīdu stāvvietās?

Nē, ne mazākā. Un iemesli tam ir precīzi divi.

Pirmkārt, Satversmes aizsardzības birojs, neraugoties uz regulāriem skandāliem, ar kuriem būtu pietiekami jau pieckārtējai kādas citas drošības iestādes reorganizācijai un vadības nomaiņai, acīmredzami ir spējīgs ar droši nezināmām, bet gluži labi nojaušamām metodēm turēt pie vārīgām vietām lielu daļu no tiem, kuriem par šo iestādi būtu jāpieņem principiāli un skaidri lēmumi.

Šīs metodes acīmredzami ir pietiekami iedarbīgas, lai Bandītu aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Kažociņš varētu bez kompleksiem laist muļķi, televīzijas tiešraidē aizvadītajā nedēļā plikšķinot acis, stāstot, ka viņam vispār neesot nekādu ziņu par kādām birojā notiekošām nelikumībām, un sirdsšķīsti aicinot Ģenerālprokuratūru „rūpīgi izvērtēt” situāciju viņa vadītajā iestādē.

Otrkārt, pat tad, ja prokuratūrā ir daži ļaudis bez SABistu noskaidrotām vārīgām vietām, viņiem nav nekāda pamata īpaši saspringt, pārbaudot informāciju par biroja darbinieku saistību ar naudas atmazgāšanu, kriminālo aprindu pārstāvjiem un citiem „sīkumiem”.

Lieta tā, ka visi šie pārbaudes materiāli pēc tā paša SAB uzstājīga „lūguma” tāpat nekavējoties tiks noslepenoti – un neviens „neiesvētītais” nekad neuzzinās, vai patiešām veikta nopietna pārbaude, vai arī cienījamie pārbaudītāji vienkārši laiduši muļķi.

Neticat? Domājat - vai tad tiesiskā valstī var būt tā, ka, ja reiz tu esi Bandītu aizsardzības biroja paspārnē, „parasto cilvēku” likumi uz tevi neattiecas? Te būs visu paskaidrojošs LR Ģenerālprokuratūras atzinums par iepriekšējo pārbaudi sakarā ar to pašu „sasmērējušos” SAB darbinieku Aigaru Boru:

„Minētās pārbaudes materiāli ir klasificēti kā sevišķi slepens valsts noslēpuma objekts un saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 9. panta pirmo daļu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.”

Ko, jūs nekvalificējaties? Tad kāpēc jūs iedomājaties, ka jums kas būtu kas jāzina par bandītiem un pusbandītiem Satversmes aizsardzības biroja paspārnē vai „zem uzplečiem”? Staigājiet tālāk, pilsoņi.

Seko mums