Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai Rīgas brīvostas pārvalde atklātībai nodotu informāciju par tās pēdējo gadu dzīrēm, darbiniekiem par lētu naudu iznomājot arī luksus klases automašīnas, tai esot nepieciešams „radīt informāciju”, un šī radīšana būšot „darbietilpīga”, - šādu argumentāciju bruģējot ceļu uz izvairīšanos no šīs informācijas publiskošanas, oficiāli izmantojis brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Viņu nav mulsinājis fakts, ka būtiskāko daļu šīs informācijas viņa vadītā iestāde vēl tikai nesen bijusi spiesta sagatavot un sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Pietiek jau informēja, ka, kā konstatējis KNAB, Rīgas brīvostas pārvaldē ar 36 tās darbiniekiem noslēgti automašīnu nomas līgumi, kas šiem darbiniekiem ļauj neierobežoti izmantot automašīnu personīgajām vajadzībām. Līguma nosacījumi paredz, ka darbinieks maksā par automašīnu nomas maksu 12-18 latus mēnesī atkarībā no automašīnas modeļa, kā arī papildu maksu par patērēto degvielu un 4% no faktiskajām remontu izmaksām. Šīs „Loginova dzīres” ilustrē fakts, ka pat preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 auto.

Tāpat konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. Turklāt virknei darbinieku katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma). Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas.

Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.

Saistībā ar KNAB publiskotajiem faktiem Pietiek oficiāli pieprasīja Loginovam sniegt precīzu informāciju par to, kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.

Taču, neraugoties uz to, ka būtiskākā daļa šīs informācijas jau nesen sagatavota un nodota KNAB, Loginovs mēģina aizbildināties ar to, ka, lai atbildētu uz šo jautājumu, būšot nepieciešama darbietilpīga informācijas radīšana.

„Sakarā ar to, ka daļa dokumentu, kas satur pieprasīto informāciju, ir arhivēta, un informācijas radīšana atbilstoši pieprasījuma izpildes noteikumiem būs darbietilpīga, lūdzam izvērtēt iespēju samazināt pieprasījuma apjomu, informējot par to Rīgas brīvostas pārvaldi,” oficiālā vēstulē Pietiek lūdz Loginovs.

Ņemot vērā KNAB publiskotās ziņas, Pietiek ir pieprasījis Loginovam sniegt atbildes vēl uz virkni jautājumu, kas varētu sniegt ainu par patiesajiem „Loginova dzīru” apmēriem pēdējos gados:

1) kādu summu 2009., 2010., 2011. gadā (katrā no šiem gadiem) un 2012. gada pirmajā pusgadā izmaksājusi brīvostas pārvaldes amatpersonām iznomāto automašīnu ekspluatācija un remonts? Kas un no kādiem līdzekļiem to apmaksājis?

2) kādas brīvostas amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) katrā no minētajiem laika periodiem ar minētajām automašīnām izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus? Kas apmaksājis katras cietušās automašīnas remonta izdevumus?

3) cik izmaksājušas KASKO polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?

4) cik izmaksājušas OCTA polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?

5) kāds ir nobraukums kilometros katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem?

6) vai brīvostas pārvaldes darbiniece Anita Leiškalne ir saņēmusi kādu rājienu vai cita veida disciplinārsodu no brīvostas pārvaldnieka par savu rīcību, 2011. gada 1. septembrī izraisot satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbēgot? Ja jā, tad kādu? Ja nē, vai šāda darbinieku rīcība Rīgas brīvostas pārvaldē tiek uzskatīta par pieņemamu un tiek atbalstīta?

Tāpat Loginovam pieprasīts arī nodrošināt iespēju iepazīties ar viņa laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem.

Par šiem pārējiem pieprasījumiem Loginovs vismaz pagaidām nav paziņojis, ka arī šo atbilžu sagatavošana prasīs darbietilpīgu informācijas radīšanu.

Kā jau ziņots, faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidz ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem birojā pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

2009. gada 8. janvārī KNAB pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par biroja pārbaudē iepriekš konstatētiem faktiem, ka Loginovs atradies interešu konfliktā, jo laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieskaitot pieņēmis lēmumus, kuros pats un viņa ģimenes locekļi bijuši materiāli ieinteresēti. Šis fakts minēts KNAB sniegtajā aktuālajā informācijā par Loginova darbības izvērtējumu, kas jūnijā nosūtīts atbildīgajām amatpersonām, ieskaitot valdības vadītāju. Šis kriminālprocess KNAB uzsākts neilgi pirms tam, kad biroja priekšnieka amatā tika apstiprināts Normunds Vilnītis. Pēc nedaudz vairāk kā gada - 2010. gada 14. jūlijā, laikā, kad biroju vadīja Vilnītis, pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, jo "KNAB izmeklētājs konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka L. Loginova darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...