Ļoti cienījamais ģenerālsekretāra kungs...
Jāņa Egliņa atbildes Artim Kamparam16.02.2015.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Patiesi priecājos par Jūsu apņemšanos veicināt demokrātijas un savstarpējās uzticības gaisotni partijā un labprāt precizēšu savu viedokli, balstoties Jūsu uzdotajos jautājumos.
1. Jūs skaidrojat, ka Vienotība kopā ar Saskaņu un ZZS ir vienojušās par prezidenta Andra Bērziņu virzīšanu otrajam termiņam. Gribēju lūgt Jūs sniegt informāciju, kura no partijas Statūtos kompetentajām institūcijām šādu lēmumu ir pieņēmusi vai virzījusi izskatīšanai?
Ļaujiet man atbildēt ar dažiem pretjautājumiem. Kura institūcija š.g. janvārī tikās Zemkopības ministrijas ēkā, lai vienotos par kopīgu atbalstu prezidentes amata kandidātam, atbalstu Danas Reiznieces-Ozolas kandidatūrai ministru prezidentes amatam, atbalsta Gundara Daudzes kandidatūrai Saeimas priekšsēdētāja amatam, kad izveidos valdības koalīciju ZZS (21 balss), No sirds Latvijai (7 balsis), Latvijas Reģionu apvienība (8 balsis) un VIENOTĪBA (16 balsis), kā arī Ringolda Baloža kandidatūru tieslietu ministra amatam un amatiem Bondaram un Sudrabai?
Kura institūcija tikās trešdienu vakaros Ieroču ielā 8, lai lemtu visas valsts likteni, kuru pēc tam apzīmogotu valde un frakcija?
Kur partijas statūtos ir apstiprināts “partijas politbirojs”, kurā ietilpst Zaķis (dīvaini, jo neesot partijas biedrs), Reirs, Āboltiņa, kurā kādreiz ietilpa Valdis Dombrovskis, kā arī „politbiroja locekļa kandidāti” Smiltēns un Korna?
2. Jūs paužat viedokli, ka Jūsu partijas biedre premjere Straujuma dotajā situācijā nav īsti piemērota savam amatam. Kas jūsuprāt liecina par viņas nepiemērotību, īpaši ņemot vērā viņai sniegto vēlētāju atbalstu 12.Saeimas vēlēšanās Vidzemes apgabalā?
Visi ministru prezidenti ir savulaik guvuši lielisku atbalstu Vidzemes vēlēšanu apgabalā gan Godmanis, gan Kalvītis, gan Šķēle, turklāt neesmu vērsies pret Straujumas kundzi, bet gan paudis viedokli, ka Artis Pabriks, ņemot vērā viņa pieredzi ārlietu ministra un aizsardzības ministra amatos, sarežģītos, asos apstākļos būtu piemērotāks valsts vadītājs. Partijas domes sēde Rīgas Latviešu Biedrības namā pierādīja, ka Pabrika izvirzīšana bija spēle pret viņu pašu un partijas biedriem. Pēc stundām garām sarunām vienīgais lēmums bija uzticēties Āboltiņai un Valdim Dombrovskim kandidatūras izvēlē, kas atrada… Pēteri Vaivaru diplomātu ar smagu komunistisku pagātni.
3. Ja šādas īpašības esat ievērojis, vai kā partijas biedrs esat šos jautājumus virzījis apspriešanai demokrātiskā veidā atklātā partijas valdes sēdē viņai klātesot?
Precīzi neatceros, vai no Straujumas kundzes uzņemšanas partijā slēgtā sēdē līdz viņas izvirzīšanas ministru prezidentes amatam pagāja piecas vai tomēr desmit minūtes. Ja desmit, tad atvainojos, tad gan būtu paspējis virzīt šos jautājumus atklātā sēdē demokrātiskā veidā.
4. Jūs apgalvojat, ka partijā esot elementārs demokrātijas trūkums. Lai uzlabotu demokrātiskos procesus partijā, vai Jūs lūdzu tuvāk nepaskaidrotu, kurās no partijas struktūrām šis demokrātijas trūkums izpaužas visvairāk un kuri būtu spilgtākie demokrātijas ierobežošanas gadījumi?
Ģenerālsekretāra visvarenība ir daudzu nu jau aizgājušu partiju pazīme. Tomēr šajās sen aizgājušajās partijās centrālkomitejas politbirojs bija paredzēts, bet mums nav. Valdes sēžu darba kārtība top biedriem zināma augstākais dažas stundas pirms valdes sēdes. Partijas domes sēdes pārvērstas par politinformāciju, kuru sniedz priekšā stāvošie, neatvēlot domei nopietnus lēmums. Kongresos pirms balsojuma par valdes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāju un valdi nav debašu u.t.t.
5. Vai Jūs lūdzu varētu publiskot sev acīmredzami zināmos faktus, kas tieši organizēja un realizēja izrēķināšanos ar Andri Buiķi, Janīnu Kursīti-Pakuli un Ingunu Rībenu?
Kā man stāstīja prof. Buiķis, viņš no TV3 uzzinājis, ka uz nākamajām vēlēšanām nekandidēšot un akadēmiskajai dzīvei atkal nolēmuši pievērsties viņš un prof. Čepāne. Tā viņam bija pirmā dzirdēšana par šādiem "saviem" plāniem. Prof. Buiķis tolaik jautāja sižeta autoram, kur viņš tādu informāciju ieguvis, atbildē skanējis - "nu kā, Solvita tā teica". Pārējos secinājumus ļaušu Jums izdarīt pašam. (ar prof. Buiķa viedokli plašāk, var iepazīties šeit: http://www.delfi.lv/news/national/politics/buikis-parmetot-partijas-vadibai-nodevibu-pamet-vienotibu.d?id=44613358).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
