Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Vējoņa vizīte Ludzā tika gaidīta īpaši. Taču neiztika bez kārtīgas rūgtuma devas, ar kuru Vējonim visdrīzāk nav nekāda sakara.
Visu pēc kārtas. Ludzas Zeme saņēma aicinājumu piedalīties vīzītes atspoguļošanā. Mums un citiem žurnālistiem bija iespēja pieteikties uz kādu no pasākumiem. Izvēlējāmies piedalīties brīdī, kad Vējonis tiekas ar uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem. Viss tika saskaņots.
Liels bija pārsteigums, kad pl. 11.00 piektdien, kad bija jānotiek pasākumam, tajā neielaida nedz Rēzeknes panorāmas žurnālistu Timofejevu, nedz Ludzas Zemes pārstāvi. Prezidenta komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece (attēlā) sāka kaut ko nesakarīgu runāt, ka visas puses saskaņoja, ka žurnālistus nelaidīs. Ir audioieraksts, kurā viņa aizliedz žurnālistiem piedalīties.
Telefonsarunā ar mani Kristīne Kļaveniece vispirms mēģināja attaisnoties, ka noticis pārpratums un ka vispār no sākta gala nevienu negrasījās ielaist, vēlāk sāka skaidrot kaut ko par drošības pasākumiem utt. Līdz mēs vienojāmies, ka šo incidentu prezidenta preses dienesta pārstāve atrisinās tādējādi, ka Ludzas Zeme nosūtīs jautājumus Vējonim uz viņas e-pastu un mēs ievietosim Ludzas Zemē interviju. Pie tā arī palikām.
Ludzas Zemes jautājumi Prezidentam
- Preses brīvība Latvijā, kā izjūt laikraksts Ludzas Zeme, tiek ierobežota un apkarota. Pret laikrakstu Ludzas Zeme un tās žurnālistiem ierosinātas vairākas krimināllietas. Žurnālistiem un redaktoram ņem pirkstu nospiedumus un siekalu analīzes, pratina tikai par to, ka pierakstām citu cilvēku teikto. Kā jūs vērtējat, vai šāda situācija pieļaujama un ko grasāties darīt vārda brīvības nostiprināšanas jomā? Vai arī jums šķiet, ka šai ziņā valstī viss ir kārtībā?
- Runā, ka esat arī līdz šim bijis Ludzas pusē un te medījis vai atpūties. Kur tieši atpūtāties, ko nomedījāt?
- Kas no Latgales virtuves jums garšo vislabāk? Tieši šai braucienā ko jums latgalisku piedāvāja nobaudīt? (Amatnieku centrā tāda cienāšana parasti notiek.)
- Esat dzimis Pleskavas apgabalā. Tāpēc daudzi latgalieši uzskata jūs vairāk par savējo nekā rīdziniekus. Kā jūs raksturotu latgaliešiem piemītošās īpašības?
- Kādas konkrēti lietas pēc šīs vizītes esat šeit sapratis un vai ir kāda palīdzība, kura, pateicoties jūsu pūlēm, pēc vizītes sekos uz Ludzas novadu?
- Latgalē un īpaši mūsu novados kontrabanda ir parasta lieta, taču tiek ķerti mazie dažu cigarešu paciņu vadātāji. Noteikumi uz robežas top aizvien stingrāki, cilvēkiem tas apgrūtina dzīvi. Vai jums nešķiet, ka Latgalei, kur tāpat ir vislielākais bezdarbs un sliktākā ekonomika valstī, vajadzētu nevis uz robežas piegriezt gaisu un kontrolēt katru benzīna litru, bet otrādi - uzlabot pierobežas cilvēkiem ar robežas tuvumu saistītās iespējas?
- Vai zināt, ka Ludzā vasarā nav karstā ūdens, bet pusei mūsu novada cilvēkiem nav pieejama mājās duša un vanna? Ko jūs ierosinātu darīt situācijas uzlabošanas labā?
- Vai uzskatāt, ka 12 miljoni kredītsaistību uz 12 miljonu gada budžeta fona Ludzai nav pārāk neprātīgs cipars? Vai šādā situācijā ir prātīgi ņemt kredītu, lai Ludzā būvētu lepnu baseinu?
- Vai zināt, ka Ludzas novadā par pusi zemākas algas nekā Rīgā? Kā grasāties izlīdzināt šo situāciju valstiskā līmenī?
- Pēdējā laikā Latgalē saasinājies latgaliešu valodas jautājums, izskan domas par autonomiju. No Ludzas vairāki cilvēki karo Ukrainā Krievijas pusē. Vai neuzskatāt, ka tam par iemeslu ir līdzšinējā valsts politika, kura Latgali nostumj malā, iedod mazāko finansējumu utt.? Kur saskatāmi risinājumi? SEZ (speciālā ekonomiskā zona) zonu uzņēmēji tomēr neuztver nopietni. Vai nebūtu prātīgi noteikt Latgales vājākajos rajonos visiem uzņēmumiem un cilvēkiem zemāku nodokļu likmi, nevis cerēt uz mistisko SEZ?
Pārsteidzoša sajūta radās, kad redakcija savā e pastā saņēma plašās intervijas un sakarīgu atbilžu vietā formālu ne ta preses relīzi, ne ta atrakstīšanos, pēc kuras radās iespaids... Nu, lasiet paši. Vēl tik jāpiebilst, ka atbilžu sagatavošanai bija dotas vismaz 3 dienas.
„Komunikācijas speciālistes” sagatavotais kaut kas
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir vairākkārt uzsvēris, ka stipras valsts pamatā ir atklātība lēmumu pieņemšanā, stipra sabiedrība un neatkarīgi mediji. Informatīvā telpa ir viens no nacionālās drošības jautājumiem, tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka ir jāatbalsta kvalitatīvi, neatkarīgi mediji, kā arī jāveicina iedzīvotāju kritiskā domāšana, lai mazinātu plaši sastopamo viltus ziņu ietekmi. Ikvienam ir jāstrādā valsts un sabiedrības labā, ar cieņu pret valsti un tās iedzīvotājiem. Valsts tiesībsargājošām iestādēm ir jāstrādā atbilstoši to kompetencei. Stipra valsts nozīmē arī tiesisku valsti.
Stipra valsts nozīmē arī stipras un atbildīgi rīkoties spējīgas pašvaldības. Pašvaldībām ir izšķiroša loma iedzīvotāju dzīves kvalitātes veidošanā, radot darba vietas un attīstot uzņēmējdarbības vidi savā administratīvajā teritorijā, kā arī nodrošinot iespējas iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus.
Vienlaikus būtiski, to atzina arī Ludzas uzņēmēji, lai valsts radītu papildu instrumentus, kas sniegtu atbalstu Latgales pašvaldībām šajā darbā, piemēram, investīciju piesaistei reģionam. Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošana ir viens no šādiem instrumentiem, kas izveidots. Tās mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Pašlaik ir pāragri vērtēt, vai Latgales SEZ izveidošana sniegs plānotos ieguvumus, jo tā darbojas kopš 2017. gada sākumā. Pirmos secinājumus varēs izdarīt 2018. gadā. Tomēr jau šobrīd jāatzīst, ka Latgales SEZ izveide noteikti padara vidi investīcijām pievilcīgāku, jo sniedz iespējas uzņēmējiem pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, t.i., uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%).
Reģionālās darba vizītes laikā Ludzā Valsts prezidents uzklausīja pašvaldības deputātu stāstīto par paveiktajiem un plānotajiem darbiem, lai uzlabotu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attīstītu uzņēmējdarbības vidi un organizētu kultūras dzīvi novadā. Savukārt ar uzņēmējiem tika pārrunāti jautājumi par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmumu darbību, īpaši kontekstā ar Latgales SEZ. Vizītes laikā Valsts prezidents atzīmēja, ka Ludzas un Latgales cilvēki ir apliecinājums tam, ka Latvija var lepoties ar varošiem, ar radošu izdomu un apbrīnojamām darba spējām apveltītiem iedzīvotājiem.
Komentāra vietā
Ej nu sazini, kādus darbiniekus Vējonis tur sev līdzās un kādā veidā top garadarbi un atbildes. Katrā ziņā stipri apšaubu, ka Vējonim tika pavaicāta atbilde kaut uz vienu jautājumu...
Man personīgi no šīs vizītes labs iespaids nav palicis, ja reiz Vējonis tik ļoti tiek apsargāts no savas tautas pārstāvjiem un žurnālistu jautājumiem, kuri satrauc cilvēkus. Svīta izdarījusi Vējonim lāča pakalpojumu.
Vēl gribētos piebilst, ka uz tikšanos ar Vējoni bija nākušas un brīvi tikušas iepriekš vairākkārt tiesātas personas, kā arī personas, pret kurām šobrīd ierosinātas krimināllietas. Tāpat uz tikšanos bija uzņēmēji ar milzīgiem nodokļu parādiem, kā arī uzņēmumu, iespējams, ar dubultu grāmatvedību pārstāvji. Taču žurnālisti palika ne vien aiz pakša, bet arī ar kaut kādu sacerējumu intervijas vietā.
* Laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.