Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja vārdu salikums „nepatīkamas mieles” ir vienīgais, ko ceturtdien pār lūpām dabūjusi Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar nedēļu ilgušo traci ap Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (Vienotība) neveiklo saraksti ar rusofobu Aivaru Sluci, tad tik pat labi to var uzskatīt par neitrālu klusēšanu.

Tādēļ teikt, ka Latvija dēļ šī trača ir apkaunota starptautiskās sabiedrības priekšā, kā to intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei izteikusies Kristiāna Lībane-Šķēle (Tautas partija), vairāk ir valdības opozīcijas wishful thinking, kas parāda tās „jo ļaunāk, jo labāk” taktiku.

Patiesībā Kristovskis no šīs jezgas ir izgājis sausām kājām, ja nu vienīgi, viegli pieklibojot. Cita lieta, ka būt aizšautam ārlietu ministram nav tas pats, kas būt klibai pīlei, kura peldot vai lidojot taču neklibo (eksdiplomāta Ojāra Kalniņa arguments). Būt aizšautam ārlietu ministram nozīmē, ka noteiktos apstākļos šis savainojums par sevi var likt manīt un tad var sāpēt valstij. Vēl jo vairāk – būt aizšautam ārlietu ministram nozīmē, ka ikreiz, kad kāds Latvijas nedraugs, sitīs pa tevi, viņš nodarīs pāri tavai valstij. Un tas jau ir bīstami.

Viens no faktoriem, kas palīdzēja zem Kristovska sakurtajam ugunskuram nepielaist skābekli, bija tas, ka ļoti nedaudzi Latvijas politiskās elites pārstāvji, kurus šajā kategorijā pacēlis statuss, nevis kompetence, ir spējīgi vai ieinteresēti spriest par ārpolitiku. Ar vienīgo spēcīgo un ārpolitiskos riskus argumentēti uzskaitošo runu šai sakarā otrdien no Saeimas tribīnes spēja uzstāties Tautas partijas līderis Andris Šķēle. „Misters Ksenofobs”, „klibā pīle” – šie epiteti bija spoži opozīcijas retorikas paraugi, bet to mūžs izrādījās pārāk īss, lai vairs pagūtu ietekmētu sabiedrisko domu.

Tā bija laba ziņa Kristovskim, bet slikta ziņa ar līderisma un spožas retorikas (kas arī ir politikas neatņemama sastāvdaļa) trūkumu sirgstošajai Latvijas politikai, kas gan ir jau cits stāsts. Tāpat kā stāsts par partiju komunikācijas prasmēm, kur būtiskāks par Vienotības krīzes komunikācijas (ne)kvalitāti ir politiķu acīmredzamais drosmes un pašapziņas trūkums nekavējoties nākt ar atklātiem skaidrojumiem, nākamos pārmetumus apsteidzot ar kļūdu atzīšanu.

Tāpat pakārtots, bet ilgākā laika nogrieznī pat būtiskāks par pašu traci ap Kristovski ir stāsts par Vienotības iestrēgšanu paralēlā realitātē, kur demokrātiskā sabiedrībā kā skābeklis vajadzīgā kritika vai nepatīkamu jautājumu uzdošana tiek uztverta kā „kompromats”, „nomelnošanas kampaņa” un „pasūtījums”, tā vēršoties pret medijiem, kuri, pildot savu profesionālo pienākumu, politiķiem sniedz spoguli, kur sevi bez retušas aplūkot vaigā.

Bet, iespējams, tālejošākā mācība no Kristovska trača ir vēl viens apliecinājums premjera Valda Dombrovska vājumam. Bija skaidrs, ka Kristovska demisija būtu sitiens pa Dombrovski un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tajā piedaloties, būtu iztaustījusi, ka premjera „sāpju slieksnis” ir ļoti zems, tā paverot iespējas jauniem dūrieniem. Ar to lielā mērā izskaidrojama gan iekšējo konfliktu sašķeltās Vienotības pārsteidzošā saliedēšanās ap neviennozīmīgi vērtēto Kristovski, gan atbalsts aizšautajam ārlietu ministram, kuru viņš netieši saņēma no Rīgas pils.

Publiski tas netika pateikts, bet dienās līdz neuzticības balsojumam Saeimā partiju skatieni gan ar cerībām, gan bažām (atkarībā no attieksmes pret Kristovski un Dombrovska valdību kopumā) bija pavērsti pret Rīgas pili – ja Valsts prezidents, kura amata pienākumos ietilpst valsts starptautiskā reprezentācija, būtu pateicis savu vārdu vai vismaz neformāli darījis zināmu premjeram, ka ar šādu ārlietu ministru būs grūti strādāt, Kristovska politiskais liktenis, iespējams varēja beigties citādāk. Signālu no Rīgas pils dienu pirms balsojuma gaidīja arī ZZS, kuras atsevišķi politiķi kuluāru sarunās to neslēpa.

Bet tas, ko uz šādiem jautājumiem tajās dienās neformāli bija uzsvēruši prezidentam tuvu stāvoši cilvēki – šobrīd Latvijas valstij un valdībai stāv priekšā lielākas problēmas, tādas kā budžeta deficīta samazināšana, un riskēt ar valdības rīcībspēju šādā situācijā nav tā cena, kuras vērta būtu Kristovska neveiklā vēstule. Netieši tas vedina domāt, ka Valdim Zatleram turpmākajos mēnešos būs daudz darba ārpolitiskajā laukā. Bet tad jau klāt būs pavasaris ar jauniem pārbaudījumiem šai valdībai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...