Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis ir savdabīgā veidā reaģējis uz Pietiek publikāciju, kurā bija izklāstītas ziņas par viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 saimniekiem, kas noslēpušies Kipras ofšorā, - kā izriet no Datu valsts inspekcijas oficiālas vēstules, augstā amatpersona pasūdzējusies šai iestādei, kura operatīvi secinājusi, ka šajā gadījumā esot „pārkāpta starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robeža”.

Pietiek jau aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā, - tā liek domāt.

Pēdējos gados Maizīša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šo dzīvokli Maizītis īrē vēl joprojām, un tieši no tā tad arī notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozīmīgu personisku mantu” zādzība.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadītājs īrē dzīvokli no uzņēmuma, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko, kurš pirms pieciem gadiem tika minēts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolētājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušao Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmēju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Maizīša īrētā dzīvokļa īpašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā: Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.

Laiks, kad Maizītis sāka īrēt dzīvokli no SIA Dekoruss, sakrīt ar laiku, kad ēka Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. Pēc visa spriežot, Maizītis ne tikai nav savu dzīvokli aprīkojis ar signalizāciju, bet nav arī īres līgumu reģistrējis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Nu Pietiek rīcībā ir nonācis inspekcijas vadītājas Daigas Avdejanovas parakstīts vēstījums, kurā paziņots, ka „Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatojusi ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.

Pietiek jau vairākkārt ir atklāti paziņojis, ka uzskata Datu valsts inspekciju par vienu no parazītiskākajām valsts iestādēm Latvijā, tāpēc, protams, šis „aicinājums” netiks ņemts vērā. Toties varam pilnā apmērā šī „aicinājuma” tekstu publicēt:

„Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka interneta vietnē https://www.pietiek.com/raksti/maizisa_dators_nozagts_no_dzivokla,_kura_iziretaji_noslepusies_kipras_ofsora (turpmāk – Interneta vietne) ir ievietota informācija par Jāni Maizīti (turpmāk – Datu subjekts), tai skaitā dzīvesvietas adrese.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 9.pants nosaka, ka dalībvalstis nosaka izņēmumus vai atkāpes no šīs nodaļas, IV nodaļas un VI nodaļas noteikumiem personas datu apstrādei, kas veikta tikai un vienīgi žurnālistikas nolūkiem vai mākslinieciskās vai literārās izteiksmes nolūkiem tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai saskaņotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar normām, kas reglamentē vārda brīvību.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses.

Cilvēka pamattiesības ir vispārējie tiesību principi, un kolīzijas starp vispārējiem tiesību principiem ir risināmas, izmantojot svēršanas un vērtēšanas metodi, proti, nosakot, kuram no tiem ir lielāks “svars” konkrētās lietas ietvaros, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ar mērķi panākt labāko iespējamo risinājumu. Lai atrisinātu kolīziju starp vārda brīvību un personas datu aizsardzību (lai sabalansētu tiesības) ir jāvērtē konkrētās lietas apstākļi un jāveic samērīguma izvērtējums.

Veicot samērīguma invertējumu ir jāņem vērā sekojošie kritēriji tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību sabalansēšanai personas datu publicēšanas gadījumā:

“1. vai informāciju ir nepieciešams zināt sabiedrībai;

2. vai tā ir kāda svarīga sabiedrības interese;

3. vai persona, par kuru publicē informāciju (datu subjekts), ir publiska persona;

4. kā informācija tika iegūta;

5. vai informācija ir uzticama.”

Datu valsts inspekcija norāda, ka starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību pastāv zināma robeža, kuru pārkāpjot tiks veikta nelikumīga personas datu apstrāde.

Izvērtējot Interneta vietnē pieejamo informāciju, ir secināms, ka persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu.

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi.

Direktore D.Avdejanova

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Sagatavojis Kāršenieks, 67223131.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft