Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem
Alvils Grīnfelds*01.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales poligona ”Brakšķi” beigu sākumu, un maksāt par to nāksies vairāku pilsētu iedzīvotājiem.
Mēs, protams, nevēlamies atlaist darbiniekus un izpostīt to, kas gadiem ilgi veidots un attīstīts. Tomēr visvairāk cietīs nevis uzņēmums, bet tieši cilvēki. Parastie iedzīvotāji. Ja poligonu slēgs, tas nozīmē, ka kravas nāksies vest uz Rīgu. Jelgavai tas nozīmē papildus
Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var pieaugt par 26-45% (atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas). Bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem.
Papildus iepriekš minētajam lielākam kaitīgo izmešu daudzumam un vairākiem desmitiem jaunu bezdarbnieku pastāv vēl viena potenciāla problēma. Mēs paredzam, ka daudzas privātpersonas gluži vienkārši nevedīs savus celtniecības atkritumus vai citus lielgabarīta atkritumus
Uzņēmums līdz šim brīdim nav saņēmis nevienu ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatotu argumentu.
VARAM plāns ir balstīts uz pieņēmumiem, tieši šādu formulējumu izmantoja normatīvā akta projektā. Publiski ministrija pauž viedokli, ka poligonus neviens neslēdz, tā esot tikai restrukturizācija. Tomēr pēc būtības poligoniem būs “sasietas rokas”, to darbība vairs neatmaksāsies. Nomirsim dabīgā nāvē, jo viss, ko mēs spēsim darīt, būs neizdevīgi.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norādīja, ka visi ieguldījumi poligonā ir plānoti uz 14 gadiem, nevis uz 2-3. Un līdz ar to cenas iedzīvotājiem strauji pieaugs. Valstij būs jākompensē radušies zaudējumi.
Saskaņā ar Eiropas prasībām bioloģisko atkritumu pārstrādes process nevar būt ilgāks par 3 gadiem, izmantojot speciālas, ļoti dārgas iekārtas un tie nedrīkst sapūt dabīgā ceļā, ievietoti biošūnā, kā tas notiek šobrīd ”Brakšķos”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir izstrādājusi atbilstošu projektu, bet atbilstoši pašreizējam plāna projektam VARAM nav paredzējusi atbalstīt šo projektu, tādējādi liedzot poligona attīstību nākotnē.
17.jūlijā mēs iesniedzām Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) izvērtēšanai īpaši mūsdienīgas pārstrādes stacijas projektu. Tomēr izrādījās, ka mēs velti esam tik ilgi pie šā projekta strādājuši – ņemot vērā VARAM ierosinātās izmaiņas, šis projekts netiks saskaņots. Nerealizējot šo projektu, poligons ir lemts likvidācijai jebkurā gadījumā, jo bez bioloģisko atkritumu pārstrādes tā darbībai nebūs atdeves.
Bez tam, ja ministrijas plāni īstenosies, 65% atkritumu no visas valsts koncentrēsies Rīgā. Kas savukārt ir stratēģiska kļūda. Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks, ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme Getliņos?
Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, attiecīgi būtiski pieaugs patērētās degvielas daudzums dabas un dabas piesārņojums ar izplūdes gāzu izmešiem, kas ir klajā pretrunā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.
Bioloģijas zinātnes doktors Indulis Emsis oktobra sakumā publicējis viedokli, ka VARAM piedāvātā reforma ne tikai negatīvi ietekmēs vidi un tautsaimniecību kopumā bet var būtiski ietekmēt arī nacionālās drošības aspektus.
* SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.