Maksātnespējas administratoru ienākumu pašreizējais rekordists – Ilmārs Krūms ar 2 miljoniem eiro
PIETIEK18.06.2017.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
2 098 013 eiro – šāds ir pašreizējais maksātnespējas administratoru ienākumu pagājušā gada rekords, kas pieder Trasta komercbankas administratoram Ilmāram Krūmam un cita starpā arī sniedz skaidrojumu, kāpēc cīņa par šo posteni pēdējos mēnešos ir bijusi tik ļoti asa. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nezināmu iemeslu dēļ vēl nav publicējis vairāku citu pazīstamu un skandalozu maksātnespējas administratoru pagājušā gada deklarācijas.
Tikai šajās dienās VID ir sācis publiskot maksātnespējas administratoru jau pirms vairāk nekā divarpus mēnešiem iesniegtās amatpersonu deklarācijas, un publiskošana ir sākusies tieši ar aizvadītajā nedēļā apcietinātajiem maksātnespējas administratoriem, savukārt citu – tradicionāli par Vienotībai pietuvinātiem uzskatītu – administratoru deklarācijas pagaidām nav publiskotas.
No jau publiskotajiem datiem Krūms ir pārliecinošs līderis ar 2,09 miljonu eiro lieliem deklarētajiem „ienākumiem no saimnieciskās darbības un komercdarbības”, savukārt reizē ar viņu apcietinātais Māris Sprūds ir būtiski atpalicis – viņa pagājušā gada „ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības” ir bijuši 748 975 eiro.
Turklāt Sprūds īpaši piebildis, ka „ienākumi no sertificēta administratora pienākumu veikšanas sastāda 2,9% no kopējiem ienākumiem, bet ienākumi no juridisko pakalpojumu sniegšanas, kas nav saistīti ar maksātnespējas pienākumu veikšanu – 97,1%”.
Savukārt trešais zināmais apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis pērn ir bijis tīrais tukšinieks – viņš pats sev algā samaksājis 8640 eiro un tikpat algā saņēmis arī no maksātnespējas administratores Aivitas Melceres (interesanti, ka arī viņa amatpersonas deklarācijā uzrādījusi precīzi tādu pašu savu ienākumu struktūru).
Taču iespējams, ka maksātnespējas administratoru ienākumu sarakstā vēl trūkst dažu patiešām lielu summu saņēmēju. VID joprojām nav publiskojis, piemēram, Pietiek publikācijās jau pieminētā Mārtiņa Bunkus un par jauno Trasta komercbankas administratoru bīdītā Armanda Rasas, kā arī bijušā Liepājas metalurga administratora Haralda Velmera amatpersonas deklarācijas. Viņi visi trīs ir minēti kā partijai Vienotība vai tās pārstāvjiem pietuvinātas personas.
Taču domājams, ka Krūmu pagājušā gada ienākumu ziņā neviens neapsteigs, turklāt viņa amatpersonas deklarācija cita starpā rāda arī to, cik personiski viņam bijis ienesīgs bankas administratora postenis.
Pagājušā gada sākumā Krūmam atbilstoši viņa deklarācijai nebija deklarējamu skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumu, viņš nebija aizdevis deklarējamas naudas summas, savukārt viņa parādsaistības bija 75 000 Šveices franku un 106 403 eiro.
Gada laikā viņa parādsaistības Šveices frankos bija palikušas nemainīgas, savukārt eiro parādsaistības samazinājušās par 40 000 eiro – līdz 66 403 eiro, turklāt klāt nākuši izsniegti aizdevumi – kopā 45 000 eiro.
Taču tas vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar summām, kas gada beigās bija nonākušas Krūma personiskajos bankas kontos, - 1 012 197 eiro DNB bankā un 112 547 eiro Swedbank.
Tas nozīmē, ka gada laikā Krūma personiskais turīgums, darbojoties bankas administratora postenī, ir palielinājies par 1,2 miljoniem eiro, tā uzskatāmi apliecinot, kāpēc cīņa par Trasta komercbankas administratora posteni, Krūmam to pametot, ir tik ļoti asa.
Turklāt iespējams, ka Krūma kontu saturs būtu vēl apjomīgāks, ja ne virkne viņa veiktu darījumu, kas amatpersonas deklarācijā atspoguļoti šādi un cita starpā rāda, ka gada laikā Krūms ir „uzdāvinājis” vairāk nekā 263 tūkstošus eiro un ziedojis vēl 40 000 eiro:
Citi, Kredītkartes apmaksa 26 676.34 USD
Citi, Dāvinājums 144 540.00 EUR
Citi, Dāvinājums 58 110.00 EUR
Citi, Dāvinājums 50 590.00 EUR
Citi, Dāvinājums 10 000.00 EUR
Citi, Aizdevuma atgriešana 40 000.00 EUR
Citi, Celtniecības pakalpojumi 24 350.58 EUR
Citi, Aizdevums 20 000.00 EUR
Citi, Ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai 40 000.00 EUR
Pirkums 8608.28 EUR
Pārdevums, Daļēja pirkuma maksas atmaksa 5000.00 EUR
Pirkums (Volvo XC90) 59 950.00 EUR
Citi, Aizdevums 25 000.00 EUR.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
